Marta beigās stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru divām bijušajām Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva amatpersonām un vienai privātpersonai noteikti naudassodi saistībā ar vairāku personu fiktīvu nodarbināšanu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 15.jūnijā Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva bijušajai direktorei Intai Kaņepājai par krāpšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piesprieda naudassodu 110 minimālo mēnešalgu (22 000 latu) apmērā, uz trim gadiem atņemot tiesības ieņemt vadošus amatus valsts iestādēs, kā arī daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot naudas līdzekļus 1675 eiro (1173 latu) apmērā, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Oksana Hvostova.
Savukārt Kaņepājas padotībā savulaik strādājusī Linda Majorova pirmās instances tiesā par krāpšanu tika sodīta ar naudassodu 40 minimālo mēnešalgu (8000 latu) apmērā, bet Majorovas radiniekam Didzim Majorovam par krāpšanu Vidzemes priekšpilsētas tiesa noteica naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000) latu apmērā. Viņš nebija arhīva amatpersona.
Tāpat pirmās instances tiesa pērn nolēma apmierināt Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kompensācijas pieteikumu un piedzīt no visiem trīs apsūdzētajiem solidāri par labu arhīvam 74 858 latus, pastāstīja Hvostova.
Minētais Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums tika pārsūdzēts, tāpēc lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas šā gada 5.februārī pabeidza tās izskatīšanu apelācijas kārtībā. Apgabaltiesa negrozīja apsūdzētajiem piespriestos sodus, taču līdz 41 339 latiem samazināja kaitējuma kompensācijas summu, kas no visiem trim apsūdzētajiem solidāri piedzenama par labu arhīvam.
Apsūdzētais Majorovs par Rīgas apgabaltiesas spriedumu vēlāk iesniedza kasācijas sūdzību, taču Latvijas Tiesu portālā pieejamā informācija liecina, ka 26.martā Augstākās tiesas Senāts atteicies pārbaudīt apstrīdētā nolēmuma tiesiskumu, līdz ar to tas stājies likumīgā spēkā.
Kā ziņots, 2010.gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs nosūtīja prokuratūrai 2009.gada jūlijā sāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot saukt pie kriminālatbildības divas Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva amatpersonas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar vairāku personu fiktīvu nodarbināšanu un šo darbinieku atalgojumam paredzēto finanšu līdzekļu piesavināšanos.
KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecināja, ka abas arhīva amatpersonas, izmantojot savu dienesta stāvokli un kādas trešās personas atbalstu, ar mērķi prettiesiski iegūt arhīva darbinieku atalgojumam piešķirtos finanšu līdzekļus pieņēmušas darbā no paziņu un radinieku vidus 13 personas, kuras faktiski nav veikušas savus darba pienākumus arhīvā.
Izmeklēšanā bija noskaidrots, ka kopumā aizdomās turētās divas amatpersonas un privātpersona piesavinājušās 41 339 latus no arhīva darbinieku darba samaksai paredzētajiem finanšu līdzekļiem, aģentūru LETA tolaik informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā veiktās grāmatvedības revīzijas rezultātā tika konstatēts, ka laika posmā no 2003. līdz 2009.gadam 13 fiktīvi nodarbināto personu atalgojumam - algām, prēmijām, piemaksām un nodokļiem - ir iztērēti kopumā 73 000 latu no arhīvam piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.
Tāpat grāmatvedības revīzijas gaitā tika noskaidrots, ka laika posmā no 2006. līdz 2009.gadam no arhīvam piešķirtajiem finanšu līdzekļiem 4650 lati ir nepamatoti pārskaitīti ar amatpersonas radinieku saistītajai firmai par fiktīvi sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem.
Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs rosināja sākt kriminālvajāšanu pret divām arhīva amatpersonām par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas, savukārt pret amatpersonas radinieku - par tās atbalstīšanu.
Prokuratūra gan vēlāk apsūdzēto noziedzīgos nodarījumus nedaudz pārkvalificēja, līdz ar to arhīva direktore tika apsūdzēta par krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bet viņas padotā un padotās radinieks - tikai par krāpšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Vitenburgs.
Kā ziņots, pēc AS "SEB banka" pagājušajā rudenī nosūtītā iesnieguma prokuratūra jau sākusi jaunu kriminālprocesu saistībā ar Kaņepājas un AS "Rīgas kinostudija" amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām - nepatiesu ziņu sniegšanu kredītiestādei, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, ieķīlātās lietas prettiesisku atsavinājumu un "Rīgas kinostudijas" mantas nobēdzināšanu.
Bankas iesniegumā prokuratūrai bija teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un "Rīgas kinostudijas" mantas nobēdzināšana.
Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp "SEB banku" un "Rīgas kinostudiju" noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).
Saskaņā ar iesniegumā teikto "Rīgas kinostudija" un ķīlas devēji, apzinoties, ka tās rīcībā nav naudas līdzekļu un tie nespēs izpildīt saistības labprātīgi, kā arī apzinoties, ka to rīcībā nav tiesisku instrumentu, ar kuriem varētu kavēt piedziņu un ķīlu realizāciju, veikuši noziedzīgas darbības - snieguši apzināti nepatiesu informāciju kredīta izlietošanas laikā, pārkāpuši tiesiskās aizsardzības procesa noteikumus, grāmatvedības noteikumus, nobēdzinājuši mantu un prettiesiski atsavinājuši ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem.
Bankas iesniegumā bija aprakstītas "Rīgas kinostudijas" un ķīlas devēju darbības un lūgts sākt kriminālprocesu, atzīstot "SEB banku" par cietušo, bet par aizdomās turētajiem - bijušo "Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētāju Ventu Horstu, pašreizējo "Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētāju Armandu Libertu, kā arī Liberta mātei piederošās SIA "Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs" valdes locekli Kaņepāju.