Viltus sociālās darbinieces nozog pensionārei gadiem krāto naudu

Brīvdienās Rīgas reģiona policija saņēma kārtējo iesniegumu no kādas sirmgalves par to, ka viņu apmānījušas divas sievietes, kuras uzdevās par sociālajām darbiniecēm un nozaga viņai vairāk nekā divus tūkstošus latu.

1.septembrī Rīgā kādā dzīvoklī Juglas mikrorajonā divas nepazīstamas sievietes, uzdodoties par sociālajām darbiniecēm, apmānīja kādu pensionāri un nozaga viņai vairāk nekā divus tūkstošus latu. Viena no svešiniecēm uzdevās par pārstāvi no Vācijas un teica, ka katram pensionāram, kurš vecāks par 80 gadiem pienākas 50 lati, otra nepazīstamā sieviete uzdevās par sociālo darbinieci. Lai sirmgalve saņemtu it kā paredzēto naudu svešinieces jautāja, vai pensionāre var samainīt mazākās banknotēs simt latu.

Dzīvokļa iemītniece samainīja svešiniecēm naudu, taču tādā veidā viltīgās sievietes novēroja, kur pensionāre glabā naudu un vēlāk, sirmgalvei nemanot, nozaga to. Vēlāk, kad svešinieces bija devušas prom, sirmgalve pamanīja, ka viņai ir nozagti visi naudas iekrājumi, kurus viņa bija krājusi gadiem.

Rīgas policijā par notikušo sākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana. Cietusī pensionāre īpašas nepazīstamo sieviešu pazīmes nevarēja norādīt.

Likumsargi atgādina iedzīvotājiem uzmanīties no šāda veida krāpniekiem un neuzticēties nepazīstamām personām. Latvijā sociālie darbinieki nedodas pie cilvēkiem bez iepriekšējas saskaņošanas, kā arī nepieprasa naudu no iedzīvotājiem.

Policijas darbinieki aicina nelaist svešus cilvēkus savā mājoklī un neielaisties nekādos aizdomīgos naudas darījumos, pat, ja svešinieks sola pabalstus vai cita veida naudas palīdzību. Nereti tā ir viena no pazīmēm, ka svešinieks varētu būt krāpnieks.

Policija aicina iedzīvotājus par šādiem gadījumiem ziņot policijai un brīdināt par krāpniekiem sev pazīstamos vecāka gadagājuma cilvēkus.

Latvijā

Rīga kļūst arvien pieblīvētāka ar melnīgsnējiem vīriņiem, kuri, uz muguras uzlikuši zaļu kasti, uz kuras rakstīts “Wolt”, izvadā ēdienus. Tas ir tā dēvētais platformu darbs – salīdzinoši jauns veids, lai sniegtu konkrētus pakalpojumus par samaksu. Digitālo platformu ekonomika strauji aug. Kovidpandēmijas laikā platformu darbs strauji kļuva populārs, daļēji pateicoties ēdiena un pārtikas preču piegāžu pieaugumam. Dažkārt to dēvē arī par “gadījumdarbu ekonomiku”. Bet šajā galvenokārt ar migrantiem saistītajā perspektīvā ir daudz problēmu.

Svarīgākais