KNAB pazudušās naudas lietā apsūdzētajai Veipai stājies spēkā spriedums

Augstākās tiesas (AT) Senāts noraidījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pazudušās naudas lietā apsūdzētās toreizējās KNAB darbinieces Indras Veipas kasācijas sūdzību. Līdz ar to spriedums viņas lietā stājies spēkā.

Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja aģentūrai BNS pastāstīja, ka AT Senāts nolēmis AT Krimināllietu tiesu palātas 25.marta spriedumu atstāt negrozītu, bet prokurores Veltas Zaļūksnes kasācijas protestu un apsūdzētās Veipas kasācijas sūdzību noraidīt. Līdz ar to lēmums nav pārsūdzams un spriedums ir stājies spēkā.

Toreiz, marta beigās, AT Krimināllietu tiesu palāta sodā ieskaitīja arī Veipas apcietinājumā pavadīto laiku kopš 2009.gada februāra.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē aģentūra BNS noskaidroja, ka Veipa joprojām atrodas Iļģuciema sieviešu cietumā un viņai soda beigas būs nākamā gada februāris.

Saskaņā ar apsūdzību bijušais KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Jānis Imša no KNAB kriminālprocesos atsavinātās naudas piesavinājies aptuveni 100 000 latu. Imša apsūdzēts arī par tiesas sprieduma nepildīšanu.

Savukārt bijušā KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāja Veipa apsūdzēta par trim personām atsavinātās naudas 33 000 latu apmērā piesavināšanos.

Šo atsavināto naudu Veipa bija pieņēmusi atbildīgā glabāšanā Imšas slimības laikā. Vēlāk, kad aploksnes ar naudu bija nodotas Imšam, tika konstatēts iztrūkums. Veipa apsūdzēta arī par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2009.gada februārī Imšam piesprieda septiņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu 1800 latu apmērā. Savukārt Veipai tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu un tikpat ilgu aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Daļā par naudas piesavināšanos tiesa Veipu atzina par nevainīgu.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Krimināllietu tiesu palāta atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par Imšam noteikto sodu un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu.

Tiesa atzina Veipu par vainīgu naudas piesavināšanā un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, bet par valsts amatpersonas bezdarbību – ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem. Galīgo sodu Veipai noteica brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu.

Tiesa arī nosprieda piedzīt par labu KNAB kaitējuma kompensāciju 102 272 latus no Imšas un 33 634 latus no Veipas.

AT Senāts, izskatot lietu kasācijas kārtībā, atcēla AT Krimināllietu tiesu palātas spriedumu daļā par Veipas atzīšanu par vainīgu naudas piesavināšanā un valsts amatpersonas bezdarbību, galīgā soda noteikšanu un kaitējuma kompensācijas piedzīšanu no Veipas par labu KNAB un nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Attiecībā uz otru lietā apsūdzēto Jāni Imšu spriedums ir stājies spēkā. KNAB darbiniekam Imšam palika spēkā apelācijas instances piespriesti seši gadi cietumā, mantas konfiskācija un kaitējuma kompensācijas atmaksa KNAB 102 tūkstošu latu apmērā.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais