Motorlaivas saimnieku nogalina paša uzmeistarotas lamatas zagļiem

© f64

Jelgavas rajona Valgundes pagastā 27 gadus vecais Jānis zaudēja dzīvību lamatās, kuras bija izlicis motorlaivas zagļiem. Tie, kas pazina vīrieti, ir neizpratn, kā talantīgais un tehniski gudrais puisis tik liktenīgi kļūdījies.

Mirst pēc strāvas trieciena

Traģēdija 1. augusta naktī ap pulksten vieniem notika Jelgavas rajona Valgundes pagasta «Cīsku» mājās, kas atrodas pašā Lielupes krastā. Saskaņā ar mediķu sniegto informāciju Jānis miris no elektrotraumas. Visticamāk, 220 voltu stipru elektrotriecienu viņš saņēmis brīdī, kad uzkāpis pie strāvas pievienotam vadam, kuru bija pievienojis savai laivai un iegremdējis ūdenī. Šādas savdabīgas lamatas vīrietis bija izveidojis, lai no zagļiem pasargātu savu motorlaivu. Neilgi pēc pusnakts jaunais vīrietis esot izlēmis apskatīties, vai ar laivu viss ir kārtībā, un tumsā nav pamanījis paša izliktās lamatas un guvis nāvējošo triecienu. Tuvinieki tikai aptuveni pēc pusstundas devušies meklēt no mājām izgājušo vīrieti. Kad nelaimes vietā ieradās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, cietušais jau bija miris.

Bijis tehnisks un gudrs

Vietējie iedzīvotāji, kas pazinuši Jāni, ir satriekti un izbrīnīti, kā varēja notikt tāda veida traģēdija. «Jānis man bija labs skolnieks. Viņam dzīvē ir gājis visādi, bet viņš bija labs cilvēks,» asarās izplūst kāda Kalnciema vidusskolas skolotāja. Visi jauno vīrieti raksturo kā gudru un tehniskas dabas cilvēku, kas pratis sameistarot dažādas lietas. Jānis strādājis autoservisā un pratis atjaunot pat vecus auto, nekad neesot skopojies arī ar padomiem tehniskās lietās. «Jānis jau no mazotnes vienmēr visur gāja tēvam līdzi, tēvs viņu arī visādās gudrībās apmācīja vēl pavisam mazu, jo Jānim bija gudra galva un viņš visu ātri uztvēra. Viņš bija tāds pats kā tēvs – viss no rokas gāja,» stāsta kaimiņš Arnolds. «Jānis bija pilnīgs pretstats vecākajam brālim, kurš neko jēdzīgu izdarīt neprata un tad nu pirms gadiem diviem trim aizbrauca meklēt laimi uz Angliju. Jānis cīnījās tepat tēva mājās. Žēl puiša.»

Tiesa, Arnolds neslēpj, ka pēdējā laikā Jānis visai bieži dzēris, arī liktenīgajā vakarā, visticamāk, viņš bijis alkohola reibumā. «Domāju, ka viņam nebija pārāk labi draugi, viņi Jāni slikti ietekmēja,» secina kaimiņš. Par pārāk skaļām nakts ballītēm un īpašu trakošanu gan viņš nesūdzas, jo pāri pļavai un koku aizsegā nekas tāds nav bijis dzirdams. Jānim bērnu nav bijis, taču vairākus gadus viņš dzīvojot ar kādu jaunu sievieti no Vecumniekiem.

Pārcenties ar sargāšanu

Motorlaivu, kuru gribēts nosargāt no zagļiem, Jānis uzmeistarojis pats. «Tā bija tiešām īsta un laba motorlaiva. Viņš bija nopircis galīgu graustu un pats to uztaisīja tādu, ka prieks.» Vēl karstajās jūlija dienās laiva braukājusi pa Lielupi, Jānis vizinājis ciemos atbraukušos draugus ar ūdensslēpēm.

Vairāki »VZ« aptaujātie Valgundes iedzīvotāji pārmet tik necilvēcīgu sava īpašumu sargāšanu. «Tas ir pareizi, ka tā notika. Nedrīkst tā rīkoties un otram vēlēt ļaunu, un izdomāt tādas ierīces, kas otru cilvēku var nosist. Par tādām lietām liek cietumā,» dusmīga ir Annas kundze. Savukārt Valdis vien nosaka: «Pats samaksāja ar savu dzīvību par stulbumu.» Arī Kārlis uzskata, ka tādā veidā, kā sargāt laivu bija iecerējis Jānis, ir aplami: «Viņš bija tehnisks cilvēks, un, manuprāt, viņam bija skaidrs, ka pie laivas, kas stāv ūdenī, strāvu klāt slēgt nevar. Laivu tā nesargā, laivu vienkārši izvelk krastā un pieslēdz. Man ir divas laiva, un es daru tā. Ja laivu noliek uz izolētiem pamatiem, tad var slēgt strāvu klāt, bet es tā nerīkotos – zaglis arī ir cilvēks. Jā, var pieslēgt elektrisko ganu, tad ir blieziens, bet tas nav bīstami dzīvībai un veselībai.» Esot gan saprotami, ka vīrietis vēlējies pasargāt savu laivu, visticamāk, no metāla zagļiem, jo alumīnija laiva un motors kopā sverot vairāk par simts kilogramiem un, to nododot metāllūžņos, varot saņemt labu naudu. Tiesa, lielākā daļa cenšas attaisnot Jāņa rīcību sakot, ka puisis nevienam ļaunu nav vēlējis.

Arī tēvu nogalējusi motorlaiva

Jānim neesot bijusi viegla dzīve – agri zaudējis tēvu, arī mamma, kas Kalnciemā bijusi cienīta skolotāja, pirms daudziem gadiem pēc smagas slimības mirusi. Iespējams, tēva nāve pirms apmēram 15 gadiem Jānim radījusi smagu traumu uz mūžu – arī tēvs gāja bojā smagā negadījumā. Togad rudens pusē vīrietis ar savu motorlaivu vedis dēļus draugam uz pretējo Lielupes krastu. Pēdējo kravu viņš vedis jau tumsā un apmēram desmit metru no krasta, motorlaivai traucoties milzu ātrumā, tā uzskrējusi uz šķēršļa un apgāzusies. «Draugs izpeldēja. Jāņa tēvs sauca: «Palīgā, palīgā!» Mēs to dzirdējām un devāmies viņu glābt, bet mūsu laivai nebija motora un mēs nepaspējām, Jāņa tēvs noslīka...» skumjo atgadījumu atceras Roberts.

Lamatas vai tomēr maluzveja?

Valgundē par notikušo izplatījusies vēl kāda versija. Kaimiņš Roberts zina stāstīt, ka Jānis nevis savu laivu gribējis sargāt ar ūdenī ieliktu vadu, kam pieslēgta strāva, bet gan vienkārši gribējis uzstādīt prožektoru ar automātisko ieslēgšanās kustības sensoru. «Jebkurā gadījumā dīvaini, ka viņš to mēģināja pieslēgt naktī. Varbūt tad labāk redz, vai prožektors strādā,» prāto kaimiņš. Roberts ir izbrīnīts, no kādiem zagļiem Jānis laivu tik ļoti gribējis sargāt, jo Valgundē viss esot mierīgi. «Pēdējo reizi laiva te vienam no kaimiņiem nozagta pirms pieciem gadiem. Turklāt tas bija ziemā, puikas aizvilka laivu pa Lielupes ledu, otrā krastā iecēla mašīnā un aizveda,» atceras kaimiņš. Savukārt kāds cits kaimiņš atspēko Roberta sacīto un stāsta, ka pāri upei tieši pretī Jāņa un citām valgundiešu mājām ir Kalnciems, kur dzīvokļus iemainījuši iedzīvotāji no Rīgas zemākajiem slāņiem. «Tur zog motociklus, mopēdus, laivas un apzog garāžas. Nav ilgi jāgaida, kad garnadži tukšos vasarnīcas un pagrabus. Policija neko nevar atrast – ne nozagto, nedz zagļus, tāpēc par savu mantu jārūpējas pašiem.»

Vietējie neizslēdz iespēju, ka Jānis varēja nodarboties ar maluzvejniecību, izmantojot elektroierīci. «Lai viņam vieglas smiltis, bet, domāju, ka viņš darīja grēka darbus,» sašutis ir Valgundes iedzīvotājs Kārlis. Šāda veida darbības ne reizi vien novedušas pie letāla iznākuma. «Pērn tepat Kalnciemā viens tā aizgāja. Nesaprotu, kā cilvēkam trūka – bija savs stabils bizness, tirgojās ar velosipēdiem, motorlaivām, bet vajadzēja vēl nelikumīgi tikt pie zivju loma.» Savukārt Jāņa tuvākie kaimiņi noliedz, ka vīrieti interesējusi maluzvejniecība. «Es regulāri tepat makšķerēju un Jāni nekad neesmu redzējis ar makšķeri. Tas nebija viņa hobijs,» pārliecināti ir gan Roberts, gan Arnolds.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais