Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb Kontroles dienests līdz šā gada 10.novembrim tiesībsargājošajām iestādēm nodevis 247 lietu materiālus par pamatotām aizdomām, ka konkrētas fiziskās vai juridiskās personas ir izdarījušas kādu no Krimināllikumā paredzētājiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns, pērn visa gada laikā tiesībsargājošajām iestādēm tika nosūtīti 143 materiāli un pēdējo piecu gadu laikā šis skaitlis ir bijis vidēji 150 materiāli gadā, tāpēc šajā gadā nodoto lietu skaits ir sasniedzis rekorda līmeni.
Pēc viņa sacītā tam ir bijuši vairāki iemesli, piemēram, ekonomiskā krīze, kas ietekmē finanšu noziegumu skaitu. Taču Burkāns atzinīgus vārdus veltīja arī Kontroles dienesta darbiniekiem, kuri spējuši kāpināt darba apjomus.
Šogad esot palielinājies to lietu skaits, ko Kontroles dienests kvalificē kā krāpšanu. Visbiežāk nauda tiekot izkrāpta no ārvalstu banku klientiem un pēc tam tiek sūtīta atmazgāšanai uz citām valstīm, tostarp arī uz Latviju. Nereti nauda nonākot kontos, kas atvērti uz bezpajumtnieku vārdiem. Kontroles dienesta vadītāja rīcībā gan nebija informācijas par gadījumiem, kad nauda tiktu izkrāpta no Latvijas banku klientiem.
Kopumā šogad Kontroles dienests veicis 13 995 ziņojumu analīzi par aizdomīgiem vai neparasties darījumiem, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 80% tikuši iesniegti no banku puses. Pēc ziņojuma saņemšanas Kontroles dienestam ir jāsavāc papildu informācija, lai secinātu, ka ziņojumā minētie darījumi tiešām varētu būt nelikumīgi.
Kā uzsvēra Burkāns, ziņojumu skaits nenozīmē, ka visi šie darījumi "ir slikti", ko apstiprina arī tas, ka no lielā saņemto ziņojumu skaita tiesībsargājošajām iestādēm nosūtīti 247 lietu materiāli. Tanī pašā laikā viņš norādīja, ka vienā lietā var būt apkopota informācija, kas balstīta uz vairākiem ziņojumiem, bet arī paši ziņojumi var saturēt informāciju par vairākiem aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem.
Burkāns izteica lielu pateicību bankām par modrību dažādu noziedzīgu nodarījumu savlaicīgā identificēšanā, ziņojot Kontroles dienestam par aizdomīgajiem darījumiem.
Arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra, ka bankas rūpīgi seko līdzi tās klientu veiktajiem darījumiem un izpilda likumos noteiktās prasības, lai iespējami īsākā laikā identificētu aizdomīgos vai neparastos gadījumus un par to ziņotu Kontroles dienestam.
Neparastie gadījumi tiek noteikti atbilstoši Ministru kabineta noteiktiem kritērijiem, piemēram, viens no šādiem kritērijiem ir skaidras naudas operācija 40 000 latu apmērā neatkarīgi no tā, vai nauda tiek iemaksāta bankā vai izmaksāta, vai par to tiek iegādāta kāda manta veikalā, vai tā tiek kādam uzdāvināta.
Savukārt aizdomīgos darījumus bankas identificē atbilstoši savai profesionalitātei, izejot no tā, ka bankām ir jāzina savs klients un katrs viņa darījums jāvērtē, piebilda Tverijons.
Tverijons zināja teikt, ka Finanšu policija šogad ir ierosinājusi jau 20 procesus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu.
Kā ziņots, Valsts ieņēmumu dienests (VID) oktobra vidū sācis kriminālprocesu aizdomās par kāda uzņēmēja A, kura identitāte netiek atklāta, nelegālo darbību naftas biznesā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņš četru gadu laikā apgrozījis aptuveni 140 miljonus latu nelegālu līdzekļu, bet par "atmazgāto" naudu iegādājies privāto lidmašīnu, kuteri un ekskluzīvu "Aston Martin" automašīnu.
Pēc VID Finanšu policijas pārvaldes priekšnieka Kaspara Čerņecka domām, šī nav uzskatāma par lielāko naudas atmazgāšanas lietu, jo, nosakot, vai kāda šāda veida lieta ir apjomīga, Finanšu policija ņem vērā naudas legalizēšanā iesaistīto personu loku, uzņēmumu skaitu, kā arī nenomaksāto nodokļu apjomu.
Šī lieta vērtējama kā apjomīga pēc apgrozīto līdzekļu apjoma - 140 miljoniem latu, uzskata Čerņeckis.
Tuvākajās dienās Finanšu policija esot paredzējusi nākt klajā ar informāciju par "īsteni apjomīgu" naudas atmazgāšanas lietu. Par to gan šobrīd sīkāka informācija netiek sniegta.