Apgabaltiesa pārskatīs lēmumu par Miķelsona apcietināšanu

Rīgas apgabaltiesā šodien plānots pārskatīt Centra rajona tiesas 17.jūnija lēmumu, ar kuru toreizējam "Latvenergo" prezidentam Kārlim Miķelsonam kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, aģentūru LETA informēja apgabaltiesas kancelejas vadītājs Ilvars Tomsons.

Kā ziņots, sūdzība par lēmumu apcietināt Miķelsonu Centra rajona tiesā tika saņemta 21.jūnijā īsi pirms darba laika beigām, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis. Sūdzību bija parakstījis Miķelsona advokāts Egons Rusanovs.

Vakar Rīgas apgabaltiesā Rusanovs iesniedza arī "papildus pamatojumu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša 2010.gada 17.jūnija lēmuma pretlikumību". Kā aģentūru LETA informēja Rusanovs un Miķelsona dzīvesbiedre Laila Miķelsone, tiesā papildus iesniegtajos dokumentos norādīts, ka minētais Centra rajona tiesas 17.jūnija lēmums ir nelikumīgs, jo tas neatbilstot ne vien Latvijas tiesību normām, bet arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

Kā aģentūra LETA uzzināja apgabaltiesā, minētie dokumenti no advokāta vakar saņemti, taču Kriminālprocesa likums nekādus papildu dokumentus iesniegt neprasot. Līdz ar to pagaidām nav zināms, vai šodien, izskatot sūdzību par Miķelsona apcietināšanu, tiesai šis "papildu pamatojums" būs jāņem vērā.

Miķelsona sieva un advokāts uzskata, ka pieļauto cilvēktiesību pārkāpumu smagums ir pamats tam, "lai nepamatoti apsūdzētais savu cilvēktiesību aizstāvībai, vērstos ne vien nacionālajās, bet arī Eiropas tiesu instancēs". Procesa gaitā ne vien nav pienācīgi izvērtēti līdz šim pieļautie tiesību aktu pārkāpumi, bet arī ir rupji pārkāpti tādi starptautiski vispārpieņemti tiesību principi kā nevainīguma prezumpcija un sacīkstes princips, uzskata bijušā "Latvenergo" prezidenta interešu aizstāvji.

Kā ziņots, Miķelsonu kopā ar vēl septiņām personām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki jūnija vidū aizturēja kriminālprocesā par 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) atmazgāšanu. Aizturēto vidū bija pieci uzņēmumu "Latvenergo" un AS "Sadales tīkls" toreizējie darbinieki un trīs privātpersonas, aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

Pēc KNAB domām, valsts uzņēmumu pārstāvji, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties pretēji dienesta interesēm ar mērķi prettiesiski gūt sev materiālu labumu, nodrošinājuši labvēlīgu lēmumu pieņemšanu dažādu privātu uzņēmumu interesēs saistībā ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem vairākos objektos.

Bez Miķelsona šajā lietā apcietinājumā pagaidām atrodas arī "Latvenergo" viceprezidents Aigars Meļko un privātpersona - biznesa konsultants Andrejs Livanovičs. Pārējiem aizturētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Miķelsona advokāts Rusanovs, viņa klients ir atzīts par aizdomās turēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un naudas atmazgāšanā - pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas un 195.panta 3.daļas.

Jau uzreiz pēc Miķelsona apcietināšanas 17.jūnijā Rusanovs solīja šo lēmumu noteikti pārsūdzēt.

Kā ziņots, 22.jūnijā notikušajā "Latvenergo" ārkārtas akcionāru sapulcē Miķelsons un Meļko tika atsaukti no amatiem kompānijas valdē.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais