Latvija uzvarējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielajā palātā lietā "Kononovs pret Latviju", aģentūrai LETA apstiprināja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine.
ECT Lielā palāta lēmumu pieņēmusi ar 14 balsīm "par" un trīs balsīm "pret". Līdz ar to tiesa atzina, ka Latvija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
ECT izplatītajā paziņojumā presei par Lielās palātas spriedumu teikts, ka Latvijas atbildīgo institūciju virzītās apsūdzības pret Kononovu un tam sekojošo notiesājošo spriedumu nevar uzskatīt par neparedzamu. ECT ar pārliecinošu balsu vairākumu secinājusi, ka darbību, kuras veica Kononovs, pārkāpjošais raksturs bija paredzams un saprotams arī atbilstoši tā laika likumiem.
Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļā aģentūru LETA informēja, ka ECT spriedums Kononova lietā apstiprina vispāratzīto starptautisko tiesību principu, ka atbildībai par pastrādātiem kara noziegumiem jābūt individuālai un reālai, kā arī šos noziegumus nevar attaisnot ar izpildītāja piederību kādai valstij, politiskai, ideoloģiskai vai citai grupai.
Latvijas Ārlietu ministrija uzskata, ka ECT spriedums ir reāls apliecinājums starptautiskajās tiesībās noteiktajam principam, ka kara noziegumiem nav noilguma. Šis spriedums ir būtisks ieguldījums valsts pārstāvju nesodāmības apkarošanā, kas ir ANO uzmanības lokā un kam tiek pievērsta arvien pieaugoša uzmanība Eiropas Padomē, uzsver Latvijas ārlietu resors.
Latvijas Ārlietu ministrija pateicas Lietuvai par iesaistīšanos šajā lietā trešās puses statusā, atbalstot Latvijas valdības nostāju.
Savukārt Kononova advokāts Mihails Joffe pavēstīja, ka viņam vēl ir iespēja prasīt lietas pārskatīšanu, balstoties un ECT reglamenta 80.pantu. Šis pants ļauj pārskatīt lietu, pamatojoties uz apstākļiem, kas iepriekš tiesai nebija zināmi, taču kuriem ir izšķiroša nozīme.
Pēc viņa teiktā, aizstāvība jau tuvākajā laikā vērsīsies Strasbūras tiesā ar lūgumu pārskatīt Lielās palātas lēmumu.
"Fakti, kurus izklāsta tiesa (..), neatbilst ne lietas materiāliem, ne apstākļiem, kā viss noticis faktiski. Žēl, ka Eiropas tiesa izrādījusies politizēta," aģentūrai "RIA Novosti" sacīja Joffe.
ECT Lielās palātas spriedums nav pārsūdzams.
LETA jau ziņoja, ka ECT 2008.gada 24.jūlijā tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Kononova lietā. Latvijai tika uzdots maksāt 30 000 eiro (21 084 latu) morālo kompensāciju mūsu valstī par kara noziegumiem notiesātajam Vasilijam Kononovam.
ECT savā spriedumā tolaik atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
Latvija iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu, un ECT nolēma lietu nodot izskatīšanai tiesas Lielajā palātā.
Kononovs pieteikumu tiesā iesniedza 2004.gadā, sūdzoties par vairāku Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu iespējamo pārkāpumu. Prasības iesniedzējs uzskata, ka ir ticis notiesāts par nodarījumiem, kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos. Tomēr ECT Latvijas valdību lūdza sniegt komentārus tikai par iespējamo konvencijas 7.panta pārkāpumu.
Lietā kā trešā puse bija iesaistījusies Krievija. Vēlāk kā trešā puse tika iesaistīta arī Lietuva.
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.
Partizāni viņa vadībā nogalināja Krupņiku ģimeni - Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. Tekla bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. Uzbrukumā nogalināti vēl vairāki cilvēki.
Kononovs tika arestēts 1998.gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000.gadam, kad notiesāts, piespriežot pusotru gadu ilgu cietumsodu. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš atbrīvots, jo piespriesto soda termiņu bija jau izcietis pirmstiesas apcietinājuma laikā. Pēc atbrīvošanas Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību.
2001.gadā Latvijas tiesa, atkārtoti izskatot Kononova lietu, atzina viņu par vainīgu kara noziegumos un piesprieda sešus gadus cietumā. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, un lieta nosūtīta prokuratūrai papildu izmeklēšanai, viņu pašu atbrīvojot no ieslodzījuma saistībā ar slikto veselību.
2003.gadā Latgales apgabaltiesa Kononovam izvirzīto apsūdzību pārkvalificēja, atzīstot viņu par vainīgu bandītismā un atbrīvojot no piespriestā soda izciešanas saistībā ar noilguma iestāšanos.
Spriedumu pārsūdzēja prokurors, un Latvijas Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģija atzina viņu par vainīgu kara noziegumos, piespriežot gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu. Izskatot Kononova lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas Senāts 2004.gada 28.septembrī spriedumu atstāja negrozītu.