Ne tikai aizturēšanas operācijas gaitā pazaudēti valstij piederoši 15 tūkstoši latu no operatīvās naudas, bet arī aizdomas par lietisko pierādījumu viltošanu. Tāds ir rezultāts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operācijai pret bijušo Jūrmalas prokurori Irinu Bogdanovu un uzņēmēju Borisu Rjazanski, kuru Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atsāks izskatīt maija beigās.
Neatkarīgā jau rakstīja – KNAB uzskata, ka 2008. gada oktobrī pie kāda Jūrmalas mazā uzņēmēja Borisa Rjazanska, kam pieder pārvadājumu firma SIA Konkordija AB, vērsās kukuļdevējs – Igaunijas pilsonis, kurš dažādos savas dzīves posmos bijis pazīstams ar vārdiem Vladimirs Milakovs, Ralfs Koppels un Ralfs Millers. Viņš it kā nodevis B. Rjazanskim 15 tūkstošus latu, kurus – kā pats parakstījies – saņēmis no KNAB operatīvajiem darbiniekiem. Nauda, kā savās liecībās apgalvo R. Koppels (Millers), esot bijusi paredzēta Jūrmalas prokurorei Irinai Bogdanovai par kāda kriminālprocesa izbeigšanu, kur R. Koppels (Millers) tiek tiesāts par draudēšanu ar lauzni savas biznesa partneres Larisas Sviridovas draugam.
Taču šīs skaļās lietas materiāli satur daudzus interesantus un neizskaidrojamus faktus. Viens no būtiskākajiem ir šāds: R. Koppels (Millers), kā var redzēt no pievienotās "raspiskas" krievu valodā, ir parakstījies par 15 tūkstošu iezīmētās naudas saņemšanu no KNAB darbiniekiem 16. oktobrī plkst. 20.09. Tikmēr Valsts policijas Ekspertīžu centra priekšnieks Valdis Kivkucāns parakstījis dokumentu, kur redzams, ka nauda iezīmēta tikai nākamajā dienā 17. oktobrī. Tā kā kukuli nav iespējams vispirms nodot saņēmējam, bet Valsts policijas Ekspertīžu centrā iezīmēt to tikai nākamajā dienā, ir aizdomas par pierādījumu viltošanu šajā lietā. Patiesība būs jānoskaidro tiesas izmeklēšanai.
Neatkarīgā jau iepriekš rakstīja, ka ne lietā esošie materiāli, ne ekspertīžu rezultāti nepierāda kukuļa nodošanas faktu – ne uz B. Rjazanska, ne uz I. Bogdanovas rokām nav atrastas iezīmēšanas ķimikālijas. Pie abiem aizdomās turamajiem kratīšanu laikā tika atrasti vienīgi personīgie ietaupījumi – šo naudaszīmju numuri nevienā gadījumā nesakrīt ar KNAB iezīmēto naudu. Turklāt, saskaitot bilanci, izrādās, ka operācijas gaitā valstij piederošā operatīvā nauda ir gluži vienkārši pazudusi – minētie 15 tūkstoši latu, kurus neatrada ne pie B. Rjazanska un arī ne pie I. Bogdanovas, trīs dienas pēc arestiem pēkšņi parādījušies Parex bankā. KNAB izmeklētāja Lienīte Šikore atzinusi, ka tā ir bankas nauda, un naudu vēl pirmstiesas izmeklēšanas laikā atdevusi atpakaļ bankai.
Tiesnesis Andis Celms iepriekšējā sēdē, kurā lēma par lūgumiem un iesniegumiem, izteica brīdinājumu visiem klātesošajiem: "Likums ļauj tiesai pieņemt blakuslēmumus, kuri izriet no lietas izskatīšanas laikā atklātajiem apstākļiem!" Tas ļauj cerēt, ka lietas materiālos esošās faktu, datu un notikumu nesakritību kaskādes tiks rūpīgi izanalizētas tiesas izmeklēšanas laikā. Prokurore Velta Zaļūksne tiesā izteica ideju, ka lieta būtu jāsadala un jāskata divās dažādās lietās. Pieļaujams, ka tas ļautu prokuratūrai un KNAB pielabot versijas.