Izglītība & Karjera

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) normatīvajos aktos noteikt, cik pedagogiem bērnudārzos ir jābūt uz noteiktu bērnu skaitu, aģentūrai LETA pavēstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) šobrīd spēkā esošo bērnu nometņu pārbaužu veikšanas kārtību vērtē kā pietiekamu un salāgotu ar VBTAI resursiem, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda VBTAI vadītāja vietniece Valentīna Gorbunova.

Nacionālā Mākslu vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis nolēmis pamest amatu, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Par seksuālu uzmākšanos jaunām sievietēm vainotais Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzējs Dmitrijs Bočarovs pagaidām ar studentiem augstskolā nestrādās, aģentūra LETA uzzināja fakultātē.

Tapuši interaktīvi mācību un metodiskie līdzekļi latviešu valodas apguvei 1.-6.klases skolēniem ar dažādiem dzirdes traucējumiem, aģentūru LETA informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) projekta "Skola2030" pārstāvji.

Jaunos pedagogus vajag ne tikai sagatavot, bet arī rast risinājumus viņu noturēšanai skolā, jo statistika ir nepielūdzama – skolotāji izvēlas strādāt citās nozarēs un par atgriešanos skolā nedomā. Kas būtu darāms visiem iesaistītajiem – augstskolai, ministrijai, pašvaldībām, skolām?

Latvijas Universitātē (LU) studē lielākā daļa Latvijas topošo pedagogu. Šogad vien pedagoģijas programmās studijas uzsākuši vairāk nekā 250 studenti. Šie topošie skolotāji savu diplomu ar apliecinājumu par skolotāja kvalifikācijas iegūšanu saņems pēc vairākiem gadiem un viņus jau tagad gaida skolās. Papildu bakalaura un 2. līmeņa studijām, LU aktīvi strādā, lai pedagoga profesijai piesaistītu arī citu nozaru profesionāļus, skolotājus, kuri darbu skolā sen atstājuši, un tos pedagogus, kuri vēlas mainīt vai paaugstināt savu kvalifikāciju.

Kādi jaunieši grib kļūt par skolotājiem? Varētu sākt ar ierastām frāzēm – motivēti, mērķtiecīgi, ar misijas apziņu un vēlmi būt daļai no Latvijas nākotnes veidošanas. Jā, tā ir. Tomēr šoreiz gribētu mazliet atskatīties uz “sausiem cipariem”, kā mēdzam saukt statistikas datus. Kāds ir jauniešu, kuri izvēlas studēt pedagoģiju, sniegums pirms ienākšanas augstskolā?

Izvērtējot 94 sportistu pieteikumus, sporta stipendija 2023./2024. studiju gadam piešķirta 52 studējošiem sportistiem, aģentūru LETA informēja Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP).

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" jaunākā pētījuma dati parāda, ka Latvijas skolēniem neiet slikti, bet tie nespēj izrauties no viduvējības slazda, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Universitātes padomes locekle, bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

"Reitingi, protams, ir svarīgi. Bet nepaliksim par reitingu ākstiem, jo ir ļoti daudz un dažādu reitingu," raidījumā "Nra.lv sarunas" teic Latvijas universitātes rektors, profesors Indriķis Muižnieks.

Valdība apstiprina 2024./2025.mācību gada plānojumu, kas ietver semestru ilgumu un brīvlaiku noteikšanu.

Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja Valsts prezidenta piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz ļaut skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas.

Lai nodrošinātu Satversmes tiesas (ST) lēmuma izpildi, pirmsskolas pedagogu zemākā darba algas likme no 2024.gada 1.janvāra būs 9,54 eiro, otrdien nolēma valdība. Ministru kabineta 18.aprīļa rīkojumā "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim" tika noteikts, ka no nākamā gada 1.janvāra pirmsskolas izglītībā zemākā vienas stundas likme būs 9,04 eiro. Vienlaikus ST jūnija nogalē atzina Ministru kabineta (MK) noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024.gada 1.janvāra. Līdz ar to no 2024.gada 1.janvāra zemākā vienas stundas likme visiem pedagogiem būtu nepieciešams noteikt 9,54 eiro. Lai nodrošinātu ST lēmuma izpildi, tika atbalstīts IZM priekšlikums precizēt bāzes izdevumus 2024.-2026.gadam, paredzot tos palielināt 2024.gadam un turpmāk ik gadu par 6 841 753 eiro. Savukārt IZM iesniegtajā prioritārā pasākuma pieteikumā par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas otrajam solim nepieciešamo finansējumu no nākamā gada 1.janvāra, ministrija iekļāva arī pirmsskolas pedagogu zemākās vienas stundas likmes palielinājumu līdz 9,54 eiro, paredzot šim mērķim novirzīt vēl papildu 9 487 231 eiro. Arī šis priekšlikums tika atbalstīts. Tādējādi kopumā ST lēmuma izpildei piešķirts papildu finansējums 16 328 984 eiro apmērā. Bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai finanšu līdzekļi rodami no pašvaldību budžetiem, kas pēc IZM aplēsēm indikatīvi veido 26,2 miljonus eiro. Iepriekš Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka ar ST spriedumu par pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes regulējuma neatbilstību Satversmei novērsta nevienlīdzība pret vairāk nekā 12 000 izglītības darbinieku.

Četru gadu laikā Latvijas skolēnu snieguma matemātikā un lasīšanā samazinājies, dabaszinātnēs - audzis, liecina otrdien publiskotie Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti.

Par sasniegumiem mācību priekšmetu starptautiskajās olimpiādēs šogad godalgoto vietu ieguvējiem un viņu pedagogiem naudas balvās kopumā plānots izmaksāt 48 035 eiro, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav atsevišķa plāna attiecībā uz to, kāds pētnieku skaits būtu nepieciešams vēstures nozarē, aģentūrai LETA atklāja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nozares eksperts Edvards Francis Kuks, piebilstot, ka šādus mērķus nav plānots izstrādāt nevienai zinātnes apakšnozarei.

Šodien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieces vispārējās izglītības jautājumos amatā stājas bijusī Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere ("Liepājas partija").

Sadarbojoties Latvijas vadošo augstskolu mācībspēkiem un uzņēmējiem, Latvijas Universitātē radīta studiju virtuālā asistente ''Digne'', pilnībā digitalizēts studiju kurss "Civilā aizsardzība". Studenti var spēlēt datorspēles pielāgotā "Minecraft" vidē, kā arī īpaši akadēmiskā personāla vajadzībām ir pielāgots mašīntulks. Izstrādātie risinājumi orientēti uz straujāku studiju vides transformāciju, pilnveidojot esošo studiju kvalitāti, padarot to mūsdienīgāku, konkurētspējīgāku un veicinot augstākās izglītības eksportspēju.

Sākot ar nākamo mācību gadu visās Latvijas skolās stājās spēkā pilnveidotā mācību snieguma vērtēšanas kārtība. Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir apkopojis sešas būtiskākās izmaiņas, kuras ietekmēs vērtēšanu un ar kurām ikdienā skolās saskarsies gan skolotāji, gan skolēni un vecāki.

Lai nodrošinātu papildus nepieciešamo finansējumu augstskolu padomju locekļu atalgojuma izmaksu segšanai, valdība otrdien nolēma piešķirt papildu 206 727 eiro.

Vakar kinoteātrī “K.Suns” sirsnīgā gaisotnē notika īsfilmas “Mana bērnības ķermeņa atzīšanās” pirmizrāde. Filma stāsta par nedrošu septiņpadsmit gadu vecu meiteni, kura nometnē pavada savas jaunības skaistākos brīžus. Iejušanos viņai atvieglo kāda nometnes pieaugušā draudzīgā attieksme. Tomēr šķietami nevainīgā draudzība ir vien aizsegs noziedzīgiem nodomiem. Pēc pirmizrādes notika diskusija ar nozares profesionāļiem “Grūminga sejas, atpazīšana un profilakse”, lai aktualizētu grūminga* izpratni sabiedrībā. Latvijas skolām filmu iespējams noskatīties bez maksas.