Pagaidām maza interese par darbu Dziesmu un deju svētku padomē

© Dmitrijs Suļžics / F64

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) līdz 6. maijam ir pagarinājis termiņu pārstāvju pieteikšanai darbam Dziesmu un deju svētku padomē, jo nav saņems pietiekams pieteikumu skaits, aģentūrai LETA norādīja LNKC pārstāve Lana Kazlauskiene.

Nevalstiskās organizācijas, kuru darbības mērķis ir saistīts ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, ir aicinātas atbilstoši kompetencei izvirzīt pārstāvjus koru, deju, pūtēju orķestru, tautas lietišķās mākslas, tautas mūzikas, tradicionālās kultūras un profesionālās mūzikas nozarēs, kā arī kultūras centru pārstāvjus darbam Dziesmu un deju svētku padomē nākamajam darbības periodam: 2024.-2028.gadam.

Darbam padomē var virzīt pretendentus, kam ir pieredze pārstāvētajā nozarē vismaz divu Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā, kuri ir iesaistīti Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumu un norišu nodrošināšanā Dziesmu un deju svētku starplaikā.

No pretendentiem tiek gaidīta pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām kultūras vai izglītības jomā un tie nedrīkst būt iesaistīti kārtējo Dziesmu un deju svētku sagatavošanā un rīkošanā kā mākslinieciskie vai projektu vadītāji.

Piesakot pretendentu, LNKC jāiesniedz pieteikums, kurā pamatota pretendenta izvirzīšana pārstāvībai padomē attiecīgajā nozarē vai jomā, lēmuma noraksts vai protokola izraksts par pretendenta izvirzīšanu, rakstisks apliecinājums, ka pretendents piekrīt būt par padomes locekli, pretendenta dzīvesgaitas apraksts un nevalstiskās organizācijas statūtu kopija, ja pretendentu izvirza nevalstiskā organizācija.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.