Plāno ļaut skolu direktoriem pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos

© Dmitrijs Suļžics/MN

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz ļaut skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos.

Izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai savu, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā plāno dot tiesības pieprasīt uzrādīt un pārbaudīt skolēna personīgās mantas, kā arī ierobežot izglītojamā pārvietošanos. Kārtību, kādā skolu direktors to veic, noteiks Ministru kabinets.

Drošības apsvērumu dēļ izglītības iestādei būtu tiesības ierobežot izglītojamo Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārvietošanās brīvību, ciktāl tas nepieciešams apdraudējuma novēršanai.

Iecerēts, ka, īstenojot izglītības programmu, kā arī ar to saistītajos mācību un audzināšanas pasākumos, izglītības iestāde noteiks kārtību, kādā pedagogi un izglītojamie izmanto tehniskos līdzekļus, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras.

Likumā ir iekļauts regulējums, kas paredz vecāku pienākumu informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Tomēr praksē esot gadījumi, kad vecāki nav snieguši minēto informāciju izglītības iestādei, un šāda informācijas nesniegšana ir būtiski ietekmējusi izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

Valsts prezidents secina, ka likumā iekļautais vecāku pienākums sniegt būtisku informāciju par bērnu izglītības iestādei bez likumā paredzētas atbildības bieži vien netiekot pildīts, tāpēc pēc Rinkēviča rosinājuma par informācijas apzinātu nesniegšanu vecākiem plāno piemērot sodu no 100 līdz 200 eiro.

Valsts prezidents iepriekš akcentējis, ka skolu drošībai izglītības iestādē esot jābūt prioritātei, bez kuras nav iedomājams kvalitatīvs izglītības process - tiesības justies droši ir gan pedagogiem, gan skolēniem, gan pārējam izglītības iestādes personālam. Rinkēvičs uzskata, ka likumdevējam, balansējot izglītības iestāžu tiesības rīkoties un izglītojamo tiesības paļauties uz saprātīgu savu tiesību un interešu aizsardzību, ir jāatrod samērīgs līdzsvars, kas nepieļautu patvaļu ne no vienas puses.

Rinkēvičs atzīmēja, ka grozījumu mērķis ir risināt jautājumus, par kuriem prezidents daudz esot runājis ar pedagogiem reģionālo vizīšu laikā, ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kā arī tiekoties ar skolotājiem, kuri ir cietuši no vardarbības, vienlaikus grozījumu mērķis esot sekmēt drošību skolās, veicināt lielāku ne tikai skolas, bet arī vecāku atbildību.

Latvijā

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ieceri no 2025.gada 1.janvāra reorganizēt Nacionālo veselības dienestu (NVD), nododot e-veselības politikas īstenošanu un ar to saistīto uzdevumu veikšanu SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".

Svarīgākais