Latvijā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā vairākkārt atpaliek no ES valstu vidējā līmeņa

© pexels.com

Latvijā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā vairākkārt atpaliek no pasaules attīstīto valstu un Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā līmeņa, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa.

Latvija izvirzījusi mērķi ieguldījumus pētniecībā un attīstībā palielināt līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2027.gadā. Ekonomiste norāda, ka no vienas puses ieguldījumus plānots dubultot, tomēr Latvijas mērķis neliecina par ambīcijām uz ES valstu fona. Eiropas Komisija (EK) rekomendē ES valstīm ieguldīt pētniecībā un attīstībā vismaz 3% no IKP.

Latvijā publiskajās diskusijās gadiem ilgi uzsvērts, ka pētniecībai un attīstībai atvēlētais investīciju apjoms mūsu valstī ir zems. Raugoties uz datiem par Latvijas izdevumiem šajā jomā, Oliņa secina, ka 2022.gadā ieguldīts nepilns 291 miljons eiro jeb 0,75% no IKP un gadu gaitā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Starptautiskā salīdzinājumā mūsu valsts investīcijas pētniecībai un attīstībai bijušas ļoti zemas, tās trīsreiz atpaliek no ES vidējā rādītāja. Atšķirība ar pasaules attīstīto valstu vidējo ieguldījumu apmēru bijusi vēl lielāka.

Tomēr ekonomistes ieskatā ir arī pozitīvs novērojums - pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ieguldījumu apmērs absolūtā vērtībā ir dubultojies, un kāpuma temps bija ceturtais straujākais ES. Lielākais progress bija 2018.gadā, izdevumiem pieaugot par 35% pret iepriekšējo gadu. Tikmēr ES vidēji izdevumu kāpums bija četras reizes lēnāks.

Tomēr Oliņa pieļauj, ka statistikas dati par Latviju atspoguļo tikai daļu no faktiski veiktajiem ieguldījumiem, jo iespējams, ka pētniecībai un attīstībai atvēlētie izdevumi Latvijā nav tikuši pilnvērtīgi uzskaitīti. Valsts kontrole nesen veiktās revīzijas ziņojumā konstatējusi, ka Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati savulaik neatspoguļoja lielo valsts kapitālsabiedrību faktiski veiktos ieguldījumus inovācijās un pētniecībā.

Lai pilnveidotu statistikas datu precizitāti, pirms dažiem gadiem tika vienkāršota veidlapa par uzņēmēju ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās. Jaunā veidlapa gan nav kāpinājusi respondentu aktivitāti, tomēr pēdējos gados ieguldījumu apjoms noziņots korektāk. Šāds vēstījums ir izskanējis publiskās diskusijās.

Līdz ar to Oliņa secina, ka pēdējo gadu laikā statistikā novērotais pētniecībai un attīstībai veltīto izdevumu kāpums privātajā sektorā varētu liecināt par virzību uz precīzākiem statistikas datiem. Turpinās darbs, lai uzlabotu datu iegūšanu un uzņēmumu iesniegtie dati būtu kvalitatīvi un pilnīgi. Ekonomikas ministrija strādā divos virzienos. Pirmā virziena mērķis ir uzlabot anketas aizpildīšanu - to padarīt uzņēmējiem saprotamu, ērti un ātri aizpildāmu, nodrošināt ar vienkārši saprotamu aizpildīšanas instrukciju. Otrs virziens ir aktīvāka komunikācija par anketu un tās aizpildīšanas nepieciešamību: semināri uzņēmējiem, dalīšanās ar uzņēmēju pieredzes stāstiem, komunikācija sociālajos tīklos.

Šo aktivitāšu rezultātā sagaidāms, ka statistikas dati turpmākajos gados precīzāk atspoguļos ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, uzskata Oliņa. Ieguldījumu plaisa Latvijā ir ievērojama gan pret Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu sniegumu, gan pret ES vidējo rādītāju, turklāt plaisa nemazinās. Latvija mērķē uz ieguldījumu pētniecībā un attīstībā palielināšanu, lai 2024.gadā tie sasniegtu 1% no IKP un vēl pēc trim gadiem 1,5% no IKP.

Ekonomiste atzīmē, ka 2027.gadam izvirzīto mērķi bija iecerēts sasniegt jau 2020.gadā, tomēr tas neizdevās. Tiekšanās uz izvirzīto mērķi vērojama arī ES, kur faktiskie ieguldījumi atpaliek no mērķa - 3% no IKP. EK ierosinājusi ES valstīm apstiprināt savus ieguldījumu mērķus vismaz šādā apmērā, tomēr šim ieteikumam ir rekomendējošs raksturs.

Oliņas aplēses rāda, ka Latvijā izvirzītā mērķa sasniegšanai ik gadu būtu jāaudzē izdevumi pētniecībai un attīstībai vismaz par 20% straujāk, nekā tas noticis iepriekšējos gados, īpaši privātajā sektorā.

Uzstādītais mērķis nenozīmē tikai valsts ieguldījumu, bet kopdarbu ar augstākās izglītības sektoru un privāto sektoru. Līdzšinējie dati atspoguļo, ka Latvijā gandrīz divas trešdaļas ieguldījumu pētniecībā un attīstībā veic valsts kopā ar augstākās izglītības sektoru, savukārt kaimiņvalstīs un vidēji ES lielāka iesaiste vērojama no privātā sektora. Piemēram, Igaunijā privātais sektors 2022.gadā īstenoja gandrīz 60% no kopējām investīcijām pētniecībā un attīstībā, un ES vidēji šis rādītājs sasniedza gandrīz 70%.

Ekonomiste norāda, ka izdevumu finansēšanai iespējami vairāki avoti, un 2021.gadā uzņēmējdarbības jeb privātais sektors, valsts un EK ar ES fondu finansējumu Latvijā nodrošināja gandrīz proporcionāli līdzvērtīgu finansējumu no kopējā ieguldījuma apjoma. Lietuvā sadalījums bija līdzīgs, bet lielākos apmēros. Savukārt Igaunijā un vidēji ES vairāk nekā pusi no ieguldījumiem finansēja privātais sektors ar vismaz divkārt lielākiem ieguldījumiem. Finansējuma avotu dinamika liecina, ka pēdējos gados privātais sektors Latvijā veicinājis kopējo pētniecības un attīstības investīciju kāpumu, bet tas joprojām ievērojami atpaliek no citu valstu līmeņa.

Latvijā 2021.gadā valsts finansējums pētniecībai un attīstībai veidoja 0,5% no IKP, savukārt 2027.gadam izvirzītais mērķis ir 0,4% no IKP. Tas nozīmē, ka valsts sektora mērķis ir sasniegts, un Latvijā jāaudzē privātā sektora ieguldījumi, lai steigtu realizēt izvirzīto mērķi par kopējo ieguldījumu pētniecībā un attīstībā 1,5% no IKP apmērā. Tas ietver atbilstošu politikas instrumentu noteikšanu un inovācijām labvēlīgas vides radīšanu, lai motivētu uzņēmumus ieguldīt vairāk.

Valstīs īstenotie fiskālie stimuli pētniecībai un attīstībai un inovāciju politikai ir ļoti dažādi - gan tiešas valsts dotācijas, gan nodokļu atvieglojumi, skaidro ekonomiste. Tāpat valstis piedāvā arī aizdevumu programmas. 2020.gadā 30 no 37 OECD valstīm nodrošināja nodokļu atvieglojumus, lai veicinātu lielākus privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Septiņās valstīs (Latvija, Igaunija, Izraēla, Luksemburga, Somija, Šveice un Vācija) atbalsts nodokļu atvieglojumu formā nebija ieviests.

Pēdējo 20 gadu laikā OECD un arī ES valstīs ir notikušas ievērojamas pārmaiņas atbalsta politikā privātā sektora ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā - izteiktāki kļuvuši nodokļu atvieglojumi iepriekšējo valsts dotāciju vietā. OECD valstīs nodokļu atvieglojumi 2020.gadā veidoja 60% no kopējā valsts atbalsta, salīdzinot ar 36% 2006.gadā.

Nodokļu atvieglojumi kļuvuši apjomīgāki, un pieaudzis valstu skaits, kas šādu politiku ieviesušas. Rezultātā atbalsta apmērs nodokļu atvieglojumos ir trīskāršojies, atzīst ekonomiste. Vienlaikus subsīdiju apmērs ir palielinājies nebūtiski. Iepriekšējos gados Latvijā valsts dotācijas privātā sektora ieguldītājiem ir bijušas niecīgas jeb 0,01% no IKP. Savukārt nodokļu atvieglojumi par pētniecībā un attīstībā veiktiem ieguldījumiem Latvijā bija spēkā līdz 2017.gada beigām, kad no uzņēmuma peļņas, ko aplika ar uzņēmumu ienākuma nodokli, atskaitīja izdevumus par pētniecības un attīstības darbībām. Šobrīd netiek piemērots mērķēts nodokļu atvieglojums ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.

Tomēr ekonomiste atzīmē, ka ir spēkā 2018.gadā ieviestās izmaiņas par nulles likmi reinvestētai peļņai - nodoklis netiek maksāts par jebkāda veida investīcijām, kas veiktas no uzņēmuma nesadalītās peļņas, tostarp ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Šādā gadījumā tas neparādās datos par nodokļu atvieglojumiem.

Informācija par Igauniju atspoguļo Latvijai identisku politiku, bet valsts dotācijas bijušas apjomīgākas - vidēji 0,05% no IKP gadā. Lietuvā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā tiek atskaitīti no peļņas, par ko tiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī pētniecības un attīstības pamatlīdzekļi tiek amortizēti īsākā laikā (divos gados, ierasti ir trīs-astoņi gadi). Tajā pašā laikā valsts dotācijas ir vēl zemākas nekā Latvijā.

Valstīs ar apjomīgākiem nodokļu atvieglojumiem (piemēram, Francijā, Lielbritānijā, Dienvidkorejā) papildu iepriekš uzskaitītajiem nodokļu pasākumiem tiek piešķirts atbrīvojums no sociālās apdrošināšanas maksājumiem jauniem un inovatīviem uzņēmumiem (maksimālais laiks - uz astoņiem gadiem) un pieejami nodokļu atvieglojumi (piemēram, nodokļu kredīti) par konkrētām pētniecības un attīstības darbībām atkarībā no uzņēmuma lieluma, informē ekonomiste.

OECD pētījumā secināts, ka gan nodokļu atvieglojumi, gan tiešais valsts finansējums dotāciju formā veicina uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, skaidro Oliņa. Nodokļu atvieglojumi veicina lielākus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā gan tajos uzņēmumos, kas jau iepriekš atvēlējuši līdzekļus šim mērķim, gan arī motivē sākt ieguldīt pētniecībā un attīstībā tos uzņēmumus, kas iepriekš šim nav paredzējuši finansējumu.

Tomēr šī atbalsta ietekme uz uzņēmējdarbību ir atšķirīga - maziem un vidējiem uzņēmumiem efekts no papildu resursiem ir lielāks, tas ir, nodokļu atvieglojumi un dotācijas jūtami stimulē motivāciju ieguldīt pētniecībā un attīstībā. Savukārt atbalsta loma ir mazāka nozarēs, kuras raksturo intensīvi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (piemēram, farmaceitisko produktu ražošana, datoru ražošana), tas ir, šajās nozarēs nodokļu atvieglojumiem ir neliels efekts no papildu resursiem.

OECD pētījumā arī konstatēts, ka nodokļu atvieglojumi lielā mērā ir koncentrēti uz eksperimentālās attīstības rosināšanu uzņēmumos, savukārt tiešais valsts finansējums dotāciju formā vairāk veicina pētniecības attīstību. Nodokļu atvieglojumi var būt labvēlīgāki uzņēmumiem, kas vērsti uz pētniecības un attīstības rezultātu komercializāciju, savukārt dotācijas un aizdevumi individuāliem novatoriem un maziem uzņēmumiem var sekmēt labākus pētniecības un attīstības sasniegumus inovācijās. Dotācijas kā atbalsta forma piešķir lielāku rīcības brīvību politikas veidotājiem vai atbalsta administrēšanas institūcijām, un tādējādi atbalstu var padarīt mērķētāku.

Oliņa norāda, ka abi atbalsta veidi viens otru papildina - OECD pētījuma rezultāti rāda, ka viens atbalsta veids ir efektīvāks, ja pastāv arī otrs. Tajā pašā laikā OECD aicina valdības rūpīgi izstrādāt atbalstu uzņēmumu veiktajiem pētniecības un attīstības ieguldījumiem. Ņemot vērā, ka atbalsta politika ir izmaksas budžetam (vai nu nesaņemtie ieņēmumi vai izdevumi), arvien biežāk valstis īsteno hibrīdveida politiku. Tas nozīmē, ka stimuli tiek virzīti mazāku uzņēmumu atbalstam vai arī ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā un nodokļu atvieglojumiem tiek piemēroti maksimālie griesti vai sliekšņi. Ir valstis, kas ievieš kritēriju, ka nodokļu atvieglojums pienākas tādā gadījumā, ja ieguldījumi pētniecībā un attīstībā pārsniedz iepriekšējo gadu vidējo rādītāju. Savukārt tiešo subsīdiju piešķiršanā ir vērojama tendence, ka atbalsta kritēriju "uzņēmuma lielums" nomaina tādi kritēriji kā "uzņēmuma vecums" vai "izaugsmes temps".

Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā un to palielināšana nav vienīgā panākumu atslēga inovāciju radīšanā, skaidro Oliņa. Būtisks aspekts ir arī cilvēka kapacitāte. Cilvēkkapitāls ir galvenais izaugsmes pamats, kas ietekmē ražīgumu, inovāciju un zināšanu pielietošanu praksē. Cilvēkkapitāls apvienojumā ar finanšu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā veicina uzņēmumu spēju radīt un attīstīt inovācijas.

"Inovācijas tuvākā un tālākā nākotnē būs viens no stūrakmeņiem ekonomikas izaugsmes potenciālam ilgtermiņā. Latvijā apņemšanās ir - lielas cerības, bet daudz izaicinājumu, lai ieceres realizētos panākumos. Lielākie izaicinājumi: inovāciju stratēģijas izveidošana, cilvēkkapitāla spēcināšana, finansējuma kāpināšana, atbalsta politikas pārskatīšana un sabiedrības izglītošana par inovāciju nozīmīgumu ekonomikas izaugsmes veicināšanā," pauž Oliņa.

Svarīgākais