Latvijas Pedagogu dome (LPD) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimas deputātiem un izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS), kurā pārmet vairāku būtisku kļūdu pieļaušanu, reformējot Latvijas izglītības sistēmu.
Vēstulē pārmests finansējuma samazinājums izglītībai, kas, pēc LPD pārstāvju domām, liedz nodrošināt mācību procesu, kā arī nepilnības jaunajā izglītības finansēšanas modelī "nauda seko skolēnam", saskaņā ar kuru valsts finansējums nonāk nevis līdz skolām, bet apstājas pašvaldībās. Turklāt, lai arī saskaņā ar Izglītības likumu izglītība Latvijā tiek organizēta pēc izglītības programmu principa, nav veikti aprēķini, kas uzskatāmi demonstrētu katras izglītības programmas izmaksas, bet tā vietā darbojas princips, ka skolās tiek mācīts tikai tik daudz, cik izglītības iestāde spēj piesaistīt skolēnus un tiem "sekojošās naudas".
Izteikti arī iebildumi pret plānoto samazinājumu 2010.gada valsts budžetā izglītībai vēl par 32 miljoniem latu, tai skaitā augstākajai izglītībai. Attiecībā uz augstāko izglītību LPD norādījusi, ka iespējamās reformas tajā nedrīkst veikt, iznīcinot vai nepārdomāti apvienojot augstskolas un izsakot neapmierinātību ar masveida pasniedzēju atlaišanu, kas augstskolās sākusies jau vasarā, dažām no tām izmantojot mācībspēku pārvēlēšanas periodu kā pasniedzēju atlaišanas līdzekli.
Neapmierinātību pedagogu vidū raisījis arī valdības lēmums par Izglītības inovāciju fonda (IIF) likvidēšanu, līdz ar to pilnībā pārtraucot inovāciju atbalstīšanu un nepildot Saeimas doto uzdevumu IIF saistību pārņēmējai Valsts izglītības attīstības aģentūrai no izglītības profesionālajām organizācijām izveidot fonda padomi inovāciju atbalsta izvērtēšanai, ko LPD nodēvējusi par valsts izglītības politikas sabotāžu.
Nākamā būtiskā kļūda, pēc pedagogu domām, ir mācību priekšmetu skolotāju metodisko apvienību vadītāju darba neapmaksāšana, kas iznīcinājusi mācību metodiskā darba organizāciju novados.
Vēstules autori arī norādījuši uz rezervēm izglītības finansējumā, uz kuru rēķina vajadzētu atjaunot gan IIF darbību, gan mācību priekšmetu skolotāju metodisko apvienību vadītāju darba finansēšanu. To varētu panākt, uz laiku pārtraucot IZM darbu izglītības inspicēšanā un akreditācijā.
Nākamā joma, kurā veiktās reformas neapmierina LPD pārstāvjus, ir vispārējā vidējā izglītība, kur izstrādātos izglītības standartus LPD uzskata par pārāk vispārīgiem un neizprotamiem, lai īstenotu tās funkcijas, kas tradicionāli Latvijā tiek saistītas ar standarta jēgu - precīzi definēt izglītības saturu.
Jaunie standarti, pēc pedagogu domām, prasa speciālu tulkojumu, lai tos saprastu skolēni, viņu vecāki un jaunie skolotāji, turklāt pēc tiem nav iespējams izveidot eksāmenus tā, lai tos nevarētu apstrīdēt kā standartiem neatbilstošus, savukārt mācību programmas, kas skaidro standartus ir neobligātas, līdz ar to bez standarta nav cita dokumenta, kas noteiktu to, kas jāmācās vidusskolā.
Par nepārdomātu LPD uzskata arī jaunā kultoroloģijas mācību priekšmeta ieviešanu, kas notiek, samazinot mācību stundu skaitu latviešu literatūras apguvei. Turklāt LPD nav skaidra sistēma un principi, pēc kuriem tiek mainīts izglītības saturs, līdz ar to ministrija tiek aicināta atkārtoti izstrādāt un precīzi noteikt normatīvajos dokumentos mehānismu, kā tiek pilnveidots mācību saturs un kas ir obligāti iesaistāmie partneri šajā procesā.
LPD norādījusi, ka izglītības darbinieku streiks ir galējais līdzeklis sabiedrības uzmanības piesaistīšanai situācijai izglītībā, taču domē pārstāvētās asociācijas to atbalstīs, ja turpināsies bezatbildība izglītības un zinātnes finansēšanas politikā kā īsto brīdi savas nostājas paušanai minot eksāmenu laiku. Līdz ar to tiek pieļauta iespēja, ka nākamā gada vasarā var atkārtoties šī gada situācija, skolotājiem atsakoties piedalīties eksāmenu labošanā.
Vēstuli parakstījis LPD priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks, un valdē esošā Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības priekšsēdētāja Rudīte Andersone, Kultūras vēstures pedagogu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Hadkevics, Latvijas Ētikas pedagogu asociācijas priekšsēdētāja Inese Augškalne un Latvijas Franču valodas pasniedzēju asociācijas pārstāvis Andrejs Bankavs.