Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi nākamajā mācību gadā sākt aprobāciju izglītības modelim, kurā bērni mācības pirmajā klasē sāk no sešu gadu vecuma, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pastāstīja IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča.
Kā šodien sēdes laikā vairākkārt uzsvēra ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks, IZM nebija plānojusi, ka līdz jaunā mācību satura un mācību līdzekļu izstrādei, kā arī pedagogu atbilstošai sagatavošanai skolas gaitu sākšana būtu pilnībā obligāta visiem sešu gadu vecumu sasniegušajiem bērniem.
Turklāt, kā norādīja Juhņēviča, šajā gadījumā būtiskākais ir nevis tas, vai sešgadīgie bērni skaitītos pirmajā klasē, bet tas, lai viņa vecumam tiktu nodrošināts atbilstošs izglītību saturs un mācību vide, kā arī viņu mācītu sagatavoti pedagogi.
Līdz ar to līdz nākamā gada septembrim IZM plānojusi izstrādāt jaunas programmas, paredzot pirmajā klasē uzņemt sešus gadus vecos bērnus, tās plaši pārrunāt gan ar izglītības speciālistiem, gan sabiedrību un no 2010./2011.gada sākt programmu aprobāciju vairākās skolās. Iesaistīties jaunā satura izmēģināšanā jau piekritis Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).
Šodien sēdes laikā ar prezentāciju par to, kādēļ savulaik tika pārtraukta sešgadīgo bērnu skološana, uzstājās Rīgas Tehniskās universitātes Humanitārā institūta direktore Anita Lanka, kura uzskata, ka sešu gadu vecums bērnam ir labvēlīgs viņa intelektuālajai attīstībai, bet, ja šis periods netiek izmantos, tiek ievērojami aizkavēta spēju un dotumu attīstība. Turklāt sešgadīgo bērnu vēlme doties uz skolu nereti ir daudz lielāka nekā vecākiem bērniem, viņa uzsvēra.
Viņasprāt, galvenie iemesli, kādēļ Latvija atteicās no tik jaunu bērnu uzņemšanas pirmajā klasē, saistāma ar to, ka, masveidā ieviešot šo sistēmu, skolotāji skolās vairs nerespektēja atšķirību starp sešus un septiņus gadus veciem bērniem, darbā ar viņiem iesaistījās nesagatavoti skolotāji, liela daļa bērnu pirms skolas nebija apmeklējuši bērnudārzu un arī mājās netika sagatavoti skolai.
Visbeidzot Lanka pieļauj, ka savā ziņā sešgadīgo bērnu skološana savulaik tikusi politizēta, tai piešķirot "padomijas" dvesmu, tādēļ daudziem vecākiem raisa nepatīkamas asociācijas.
Deputātu vidū gan raisījās karstas debates par patiesajiem mērķiem, kādēļ ministrija vēlas samazināt obligāto vecumu, kurā jāuzāk skolas gaitas. Kā norādīja Jānis Dukšinskis (LPP/LC), ir šokējoši, ka šāds būtisks, bet iepriekš neizdiskutēts jautājums tiek akceptēts valdībā.
"Ministre varbūt domāja par mācību saturu, bet kā galvenais mērķis tika minēts, lai bērni ātrāk beigtu skolu, lai gan ceļi šī mērķa sasniegšanai var būt dažādi," viņš norādīja, piebilstot, ka neuzskata, ka šīs būtu būtiskākās izmaiņas, kas šobrīd būtu jāveic izglītības saturā.
Deputāta Jāņa Porieša (TP) neizpratni izsauca arī Broka norāde, ka tas, ka likumdošanā tagad plānots noteikt bērnu sagatavošanu skolai no piecu gadu vecuma, saistīts ar to, lai ministrijai dotu legālu pamatu maksāt līdzekļus pedagogiem, kas veic piecus un sešus gadus veco bērnu apmācību.
Pēc Porieša domām, šis apgalvojums ir paradoksāls, jo tas nozīmē, ka bērniem jāiet skolā ātrāk tikai tādēļ, lai varētu samaksāt algas skolotājiem, kas veic sešgadīgo bērnu apmācību. IZM parlamentārais sekretārs gan kategoriski noliedza, ka tas būtu plānoto izmaiņu patiesais mērķis.
Kā ziņoja ministrijas pārstāvji, jau 446 skolās valstī patlaban tiek īstenota sešgadīgo apmācība, līdz ar to nevarētu apgalvot, ka skolas nebūtu sagatavotas šādām pārmaiņām. Tāpat aptuveni 10% bērnu valstī jau tagad mācās no sešu gadu vecuma.