Izmaiņas pedagogu slodžu sadalījumā IZM rosina veikt līdz 2027./2028.mācību gadam

 
©f64.lv, Romāns Kokšarovs

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa pāreju uz pedagogu slodžu sadalījumu 60:40 piedāvā īstenot līdz 2027./2028.mācību gadam. Šādā modelī 60% no pedagogu slodzes veidotu kontaktstundas, bet 40% - ārpus nodarbību darba stundas, kurā gatavojas mācību darbam.

Kā informē IZM Komunikācijas nodaļa, pašreiz vidēji ap 70% no pedagogu darba notiek kontaktstundās, kurās pedagogi strādā ar bērniem, bet pārējā laikā paredzēts ārpusklases darbs, piemēram, kad pedagogi labo mājasdarbus un gatavo mācību saturu.

IZM darba grupa ierosina noteikt pakāpenisku un vadlīnijās balstītu pāreju uz minēto proporciju, sākot ar 2023./2024.mācību gadu, kad tiktu īstenota procentu proporcija 68:32, noslēdzot pāreju 2027./2028.mācību gadā ar procentu attiecību 60:40.

Darba grupas pārstāvji vienojušies, ka optimāls pedagogu darba slodzes balanss būtu situācijā, kad 60% no darba laika tiek atvēlēts kontaktstundu vadīšanai, bet 40% - citiem darba pienākumiem. Joprojām risinās diskusijas par to, vai šāds procentuālais dalījums būtu jāiestrādā normatīvajos aktos kā obligāts - piemēram, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadība šādā gadījumā saredz riskus saistībā ar pedagogu vakancēm, kas palielinātos, ja atsevišķiem pedagogiem nebūtu iespējas palielināt kontaktstundu skaitu.

Jau šobrīd "Pedagogu darba samaksas noteikumi" piedāvā rekomendāciju par optimālu pedagogu darba slodzes sadalījumu, taču IZM uzsver, ka vadlīnijas ir nepieciešams pilnveidot un atkārtoti saskaņot ar sadarbības partneriem, kas ir nākamais veicamais uzdevums līdz šī gada decembrim.

Darba grupas sagatavotais ziņojums "Priekšlikumi pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2027.gada 1.septembrim" tagad ir nodots sabiedriskajai apspriešanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas un atzinumu saņemšanas IZM izstrādātos priekšlikumus varēs virzīt apstiprināšanai valdībā.

Kā uzsver IZM, informatīvā ziņojuma projektā sniegti priekšlikumi gan par vispārējo un profesionālo izglītību, gan profesionālās ievirzes, gan arī augstāko izglītību. Ziņojumā katra nodaļa ir veltīta vienai izglītības jomai un izvērš slodzes līdzsvarošanas scenārijus, tai skaitā ziņojuma ievads piedāvā arī zemākās likmes grafika projektu, bet katrā nodaļā dota arī papildu fiskālā ietekme no slodzes līdzsvarošanas.

Ziņojuma kopsavilkumā darba grupa piedāvā gan visu scenāriju fiskālo ietekmi, gan arī tos variantus, kurus darba grupa piedāvā tālākai lēmuma pieņemšanai valdībā. Balstoties uz valdības lēmumu, ministrija iesniegs atsevišķu prioritāro pasākumu par papildu finansējuma nepieciešamību 2023.gadam un turpmākajiem gadiem, lai nodrošinātu ziņojumā minēto pedagogu darba slodzes izlīdzinājumu.

Samazināt kontaktstundu apjomu ir viena no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) publiski pieteiktā streika prasībām. LIZDA ir paziņojusi, ka aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku.

LIZDA ir izvirzījusi trīs galvenās prasības - sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

Savukārt IZM vadība uzsver, ka vēlamo slodžu proporciju nevar ieviest nekavējoties, jo tas prasītu skolās pieņemt darbā lielu skaitu pedagogu, kuru nav. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija ir uzsvērusi, ka tas faktiski neesot iespējams skolotāju trūkuma dēļ.

Izglītības ministre Anita Muižniece (K) ir atzīmējusi, ka strauji ieviest izmaiņas būtu ļoti grūti, jo skolām būtu jāpiesaista ap 4000 pedagogu.