Līdz ar valdības lēmumu par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā augstskola palikusi ne tikai bez Administrācijas vadītāja, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas, bet arī bez četriem dekāniem, apstiprināja LU administrācijas juriste Anda Ozola.
Viņa skaidroja, ka valdības lēmuma pieņemtā tiesiskā konsekvence ir tāda, ka Humanitāro zinātņu fakultātei, Teoloģijas fakultātei, Juridiskajai fakultātei un Vēstures un filozofijas fakultātei šobrīd nav dekānu, jo tos tāpat kā Muižnieku apstiprināja nu jau prettiesiskais Senāts.
Minētās institūcijas nav ievēlētas, un tas nozīmē, ka izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) virzītais rektora vietas izpildītājs LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube visā pārvaldībā ir viens, un Ozola uzsvēra, ka tas skaitās kā "autoritārs diktators".
Tāpat viņa piebilda, ka, ļoti iespējams, ministre šādu situāciju ir radījusi apzināti - lai panāktu "varas vakuumu".
Juridiskās fakultātes dekāna amatā apstiprinātā Anita Rodiņa uzskata, ka arī pēc Indriķa Muižnieka neapstiprināšanas augstskolas rektora amatā viņa joprojām ieņem fakultātes dekānes amatu, bet reizē viņa pauž gatavību un interesi iepazīties arī ar pretargumentiem šajā jautājumā.
LU administrācijas juriste Anda Ozola iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka līdz ar valdības lēmumu par Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā augstskola palikusi arī bez četriem dekāniem, tajā skaitā JF dekāna, jo tos apstiprinājis jau prettiesiskais Senāts.
Rodiņa norādīja, ka tikai sarunā ar aģentūru LETA uzzinājusi, ka izskanējusi informācija, ka viņa vairs neesot dekāne. Rodiņa šim uzstādījumam nepiekrīt norādot, ka viņu atbilstoši ir ievēlējusi JF Dome un apstiprinājis Senāts. Viņa norādīja, ka, izņemot Ozolu un LU Administrācijas vadītāju Ansi Grantiņu, neviens cits neesot izteicis šaubas par Senāta senatoru ievēlēšanas atbilstību LU Satversmes sapulcē.
Rodiņa norāda, ka līdz šim un arī pašlaik viņa ar kolēģiem uzskata, ka Senāts ir ticis atbilstoši ievēlēts. Viņa norādīja, ka saskaņā ar publiskajā telpā pieejamo informāciju valdības rīkojums attiecas tikai uz Muižnieku un nevis uz Senātu. Rodiņa pauda, ka neviens nav pilnvarojis Ozolu un Grantiņu, kurš esot iesniedzis atlūgumu, izdarīt secinājumus un LU vārdā paust, ka pārstāj darboties arī Senāts un Akadēmiskā šķīrējtiesa.
Reizē Rodiņa pauda gatavību un interesi iepazīties ar pretargumentiem par to, kāpēc tiek pausts, ka viņa neieņemot JF dekānes amatu. Viņa akcentēja, ka "neturas pie krēsla" un pārliecinoši argumentu gadījumā arī atbilstoši rīkosies.
Rodiņa arī sagaida, ka visi iespējamie neskaidrie jautājumi tiks risināti, LU rektora pienākumus sākot pildīt LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoram un bijušajam dekānam Gvido Straubem.
Jau ziņots, ka līdz ar līdzšinējā LU rektora Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Akadēmiskā šķīrējtiesa, jo lēmums pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.
Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.
Reaģējot uz Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā, darbu uzteicis augstskolas Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš.
Viņš skaidroja, ka ministri ir uzspieduši savu ielikteni, kuru viņš un augstskola neatzīst. "Mana pilsoniskā apziņa man neļauj turpināt strādāt. Šis ir mans pilsoniskais protests pret to, ka mūsu valstī par juridiskiem jautājumiem lemj politiski," viedokli pauda Grantiņš.
Līdzšinējais LU Administrācijas vadītājs stāstīja, ka negrasās strādāt pie "politiskā ielikteņa", tādēļ šodien ir viņa pēdējā darba diena.
Arī abi prorektori pēc valdības lēmuma pieņemšanas ir paziņojuši, ka izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.
LU prorektore Ina Druviete stāstīja, ka prorektori pilda amata pienākumus līdz jauna rektora ievēlēšanai, tomēr no rītdienas, 28.augusta, abi prorektori - Druviete un Valdis Segliņš - atradīsies atvaļinājumā un pievērsīsies zinātniskajam darbam.
Kā ziņots, valdība otrdien pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Ministri pieņēma lēmumu un ņēma vērā partijas "KPV LV" ministru speciālo viedokli, kuri nebija gatavi atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka valdība nevar būt arbitrāžas tiesa, savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sliecās atbalstīt LU studentu pausto, kuri aizstāvēja augstskolas autonomijas principu.
