65% skolu trūkst dažādu priekšmetu pedagogu

 
©Pixabay

Lielākā problēma Latvijā vispārēja izglītībā ir skolotāju trūkums un nepietiekams jauno speciālistu skaits, secina Neatkarīgās izglītības biedrība. Tikai 8% skolotāju ir jaunāki par 30 gadiem, tikmēr 64% pedagogu ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem. 65% skolu trūkst dažādu priekšmetu pedagogu. Vai un kā ir iespējams skolām piesaistīt jaunus skolotājus – uz šo jautājumu dažādas atbildes izskanēja biedrības rīkotajā diskusijā par pedagogu profesijas nākotni.

Būs atalgojums, būs pedagogi

Diskusijas dalībnieku vidū dominēja viens vārds - atalgojums. Ja tas būs konkurētspējīgs un atbilstošs ieguldītajam darbam, atbildībai, interese par pedagoga profesiju viennozīmīgi palielināsies. Tam piekrīt arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. «Pat tie, kam ir misijas apziņa un vēlme būt par skolotāju, uzzinot, cik vidēji pelna pedagogs, sāk raudzīties citā virzienā,» uzskata I. Šuplinska. Un darba samaksas jautājums tiek aktualizēts ik gadu - gadu no gada pedagogiem jāapbruņojas ar milzu gribasspēku, lai izcīnītu pāris desmit eiro pielikumu pie algas. Arī šis gads nebija izņēmums. Taču skolotāji savu panāca - zemākā mēneša darba algas likme no pašreizējiem 710 eiro septembrī pieaugs līdz 750 eiro. Atņemot nodokļus, 40 eiro pielikums pārtaps par 23 eiro, iepriekš Neatkarīgajai saskaidroja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Iztrūkst atbalsta sistēmas

Otrs atslēgvārds, domājot par jaunu speciālistu piesaisti, ir pilnvērtīga atbalsta sistēma skolotājiem, kas tikko pārkāpuši skolas slieksnim. Jo nereti, nesajūtot stabilu atbalsta plecu, jaunais pedagogs jau pēc pāris mēnešiem nolemj darbu pārtraukt. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas aplēsēm, ik gadu pedagoģiskās programmas absolvē ap 200-300 jaunu pedagogu. Ja viņi visi aiziet strādāt uz skolām, diskusijas par pedagogu trūkumu būtu liekas. Bet tā nenotiek. «Latvijas Universitātē ik gadu izdodas aizpildīt visas budžeta vietas pedagoģiskajās studiju programmās. Auditorijā man sēž pretī ap 120 topošo skolotāju, bet kur viņi paliek pēc tam? Kāpēc viņi nav skolā? Nav atbalsta sistēmas, mentoringa, jaunais skolotājs nereti skolā jūtas vientuļš un tādēļ skolā ilgi nepaliek,» akcentē Latvijas Universitātes profesore, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle Zanda Rubene.

Viņas sacītajam piekrīt Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas pedagoģe Inguna Granta: «Sākot strādāt par skolotāju [citā, ne Inženierzinātņu vidusskolā], es nesaņēmu nekādu atbalstu. Man tika pateikts vien, kur ir mans kabinets un kur ir bibliotēka. Viss. Ja man būtu cits raksturs, es noteikti uzreiz būtu uz galda nolikusi klases atslēgas un pateikusi, ka par skolotāju nestrādāšu. Par šiem atbalsta mehānismiem noteikti ir jādomā. Kolektīvam, kur ienāk jaunais, jābūt atsaucīgam, laipnam, tādam, lai jaunais kolēģis sajustos gaidīts, kur viņš justos vajadzīgs, noderīgs, jo jaunajiem ir fantastiskas idejas, viņiem ir degsme ko mainīt, bet, ja kolektīvs ir noraidošs, šī degsme, entuziasms ātri vien tiek nogalināti. Principā kolektīvs ir tas, kas var piesaistīt vai - tieši pretēji - aizbaidīt prom jauno skolotāju. Un tajās skolās, kur jaunpienācējs tiks laipni uzņemts, pedagogi gribēs strādāt. Tāpēc, piemēram, Inženierzinātņu vidusskolā ir konkurss uz vakantajām vietām. Rezultātā ir izveidojies lielisks kolektīvs. Man kā pedagoģei ir svarīga darba vide, sākot no sienu krāsojuma līdz tehniskajam nodrošinājumam. Šobrīd man ir darba vide, kur es gribu atrasties kā pedagoģe,» uzsver I. Granta.

Pozitīvie piemēri

Par pedagogu trūkumu nesūkstās arī Limbažu novada ģimnāzijas direktore, pedagoģe Gunta Lāce. «Lai skolotājs darbu neuzteiktu, viņam ir jānodrošina patīkama psihoemocionālā vide. Kā zināms, skolās skolēni ir dažādi, ir dienas, kad pār pedagogu gulstas daudz negāciju, tāpēc ir svarīgi to visu izrunāt. Piemēram, mums ir ieviesta supervīzijas programma, kur katrs var izteikties. Pedagogi grib, lai viņiem ļauj brīvi strādāt, vienlaikus viņi gaida skaidru redzējumu, ko no viņiem grib pašvaldība un valsts, un ko tā spēj dot pretī, tostarp skaidrību par atalgojumu un finansējumu kopumā,» stāsta G. Lāce.

Sava darba entuziaste noteikti ir Rīgas Franču liceja datorikas un programmēšanas skolotāja Vitnija Kokoreviča. Viņai šo dzirksteli, kā viņa pati saka, iededz bērni un kolēģi. «Es skolā varu īstenot savus talantus, es augstu vērtēju to, ka manos ieteikumos, padomos ieklausās arī pedagogi, kuru darba stāžs ir 20+ gadu. Mani iedvesmo arī tas, ka varu sākumskolas vecuma bērnos mainīt viņu izpratni par tehnoloģijām, ka tās nepilda vien izklaides funkciju. Es ceru, ka mana attieksme, ieinteresētība viņos radīs pozitīvu pieredzi par skolu un viņi ārpus skolas runās par to atzinīgi, kas arī var vairot skolotāja profesijas prestižu sabiedrības acīs,» teic V. Kokoreviča.

Būs jaunas pedagoģiskās programmas

Latvijas Universitātes profesore, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle ir pārliecināta, ka jauniešu auditoriju šobrīd spēj uzrunāt vārds «inovācijas». Un inovācijas ir ietvertas arī pedagogu izglītības programmu izstrādē, un profesore uzskata, ka tas būs labs impulss, lai jaunajos raisītu interesi par pedagoģiskajām programmām. «Tiek ieguldīti lieli resursi, lai taptu jaunas studiju programmas, sadarbojoties visām augstskolām, kur pedagogi tiek sagatavoti.»

Būs gan viengadīgās studiju programmas, kurās tiks uzņemti citu nozaru speciālisti ar augstāko izglītību, un četrgadīgās programmas, kurās varēs mācīties vidusskolas absolventi. Visi interesenti gan netiks uzņemti - plānota atlase vairākās kārtās, tostarp psiholoģisks tests, lai skolās nonāktu motivētākie un atbilstošākie.

«22 programmas tiks aizvērtas, to vietā 2020./2021. akadēmiskajā gadā tiks atvērtas septiņas jaunas. Tā nav veco programmu pielāgošana, tā ir pilnīgi radikāla, jauna, inovatīva satura izveide, kas sasauksies ar Skola 2030 prasībām,» informē Z. Rubene. Jaunajās programmās vērība tiks pievērsta arī tam, lai augstskola sadarbotos ar skolām, piemēram, Latvijas Universitāte iecerējusi izveidot atbalsta komandas, kurās būtu psihologs, izglītības teorētiķi, praktiķi, kas censtos palīdzēt mācību iestādēm dažādu problēmu risināšanā.