Izvērtēs iespējas palielināt stipendiju apjomu
 
©Pixabay

Uz jautājumiem atbild IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone.

- Cik procentu studējošo mācās par valsts budžeta līdzekļiem?

- 2018. gadā Latvijā studēja 80 355 studenti. 33 217 studentu studē par valsts budžeta līdzekļiem (41,3% no studējošo kopskaita), bet 47 138 - par maksu (58,7%). No visiem studējošajiem 72% jeb 57 540 studējošo izvēlas studēt pilna laika studijās, un no tiem 57% studē budžeta vietās.

- Domājot par nākamo gadu - vai plānotas kādas izmaiņas budžeta vietu pārdalē par labu kādai no studiju jomām?

- Augstākajā izglītībā kā prioritāte izvirzītas STEM (dabas un inženierzinātņu) studiju jomas, un šajās programmās pēdējo gadu laikā pakāpeniski, pieejamā finansējuma ietvaros, tiek palielināts studiju vietu skaits. Tieši šajās programmās tiek prognozēts arī vislielākais darbaspēka deficīts tuvākajos gados - atbilstošas kvalifikācijas speciālistu iztrūkums līdz 2025. gadam varētu pārsniegt 17 tūkstošus, galvenokārt tādās jomās kā enerģētika, datorzinātnes, būvniecība un civilā celtniecība, kā arī elektronika un automātika. Dati parāda, ka topošo studentu intereses laika gaitā mainās par labu tām nozarēm, kuras izskatās perspektīvas nākotnē. Pozitīvi vērtējams fakts, ka pakāpeniski turpina palielināties dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju tematiskajā grupā un veselības aprūpes un sociālās labklājības tematiskajā grupā studijas uzsākušo īpatsvars.

Lai topošie studenti izvēlētos studijas tautsaimniecībai svarīgās nozarēs, protams, svarīga ir materiāli tehniskās bāzes modernizēšana augstākās izglītības iestādēs.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu studiju un pētniecības vidi STEM, t. sk. medicīnas un radošo industriju, studiju programmu īstenošanai, vienlaikus nodrošinātu teritoriāli koncentrētu studiju telpu izveidi un veicinātu augstākās izglītības atbilstību tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām, ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā plānots sniegt atbalstu teritoriāli koncentrētas studiju un zinātniskā darba infrastruktūras attīstībai (kopējais indikatīvais finansējums aptuveni 165 miljoni eiro). Vienlaikus plānots sniegt ES fondu atbalstu 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vides uzlabošanai koledžās 14 miljonu eiro apjomā. Projektu īstenošana plānota līdz 2022. gada decembrim.

Svarīgi atcerēties, ka iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni ir mazāk pakļauti bezdarba riskam. Bezdarba līmenis iedzīvotājiem ar augstāko izglītību 2017. gadā bija 3,9%, kas ir zemāk par t. s. dabisko bezdarba līmeni (orientējoši 5%). Zemākais bezdarba līmenis iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bija dabas zinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju tematiskajā grupā un veselības aprūpes un sociālās labklājības tematiskajā grupā. Augstākās izglītības vai profesijas apguve mazina bezdarba risku.

- Pavisam drīz augstskolas un koledžas vērs durvis studētgribētājiem. Tām ir simtiem studiju programmu, un ne visām var piešķirt augstu kvalitātes zīmi. Ko reflektantiem ņemt vērā, izdarot izvēli? Kas raksturo kvalitatīvas studiju programmas, lai neiekristu uz plikām uzņemšanas reklāmām?

- Savu nākamo augstskolu un studiju programmu noteikti vajadzētu izvēlēties, izvērtējot to ilgtermiņā - kādās profesijās iegūtās zināšanas tiks novērtētas un kādas iespējas pēc iegūtās izglītības pavērsies darba tirgū. Tāpēc, domājot par studijām, vispirms vajadzētu noskaidrot, kāds darbs varētu patikt un izdoties vislabāk, tad - kāda izglītība nepieciešama, un tikai pēc tam - kāda augstskola un studiju programma būtu vispiemērotākā. Tā samazināsies iespējamība tikai pēc studiju uzsākšanas sākt apjaust, ka izvēlētā profesija tomēr nav saistoša. Kad topošais students iepazinies ar savām interešu jomām un ieguvis priekšstatu par to, kāds studiju virziens būtu vispiemērotākais, nākamais solis ir izvēlēties konkrētu studiju programmu. 2019. gadā Latvijā ir akreditētas un darbojas: sešas universitātes, 45 augstskolas un koledžas, kā arī divas ārvalstu augstskolu filiāles.

Protams, svarīgi ir pārliecināties, vai izvēlētā studiju programma ir akreditēta, vai pieejamas budžeta vietas, kāda ir mācību maksa un noskaidrot citu svarīgu informāciju gan par augstskolu, gan konkrēto studiju programmu. To visu ērti un viegli var atrast nacionālajā izglītības datubāzē http://www.niid.lv/.

- Pēdējo gadu laikā būtiski krities to studētgribētāju skaits, kas izvēlas ņemt aizdevumu - studiju vai studējošā kredītu. Tiek norādīts, ka pašreizējā sistēma ir sevi izsmēlusi un ir jāmeklē jauni risinājumi. Cik noprotams, ir izveidota darba grupa, kas izstrādā jaunu koncepciju, kā turpmāk tiks piešķirti valsts galvotie kredīti studentiem. Kas mainīsies un kad?

- Studējošo kreditēšana ir viens no augstākās izglītības pieejamības nosacījumiem. Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs.

Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli. Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10%. Arī bankas nav ieinteresētas piedalīties izsolē par tiesībām izsniegt studiju kredītus, motivējot to ar pārāk lielu administratīvo slogu.

Lai pilnveidotu valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, IZM 2018. gada rudenī izveidoja darba grupu, kurā iekļauti pārstāvji no Latvijas Studentu apvienības, Finanšu ministrijas, Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas, finanšu nozares asociācijas un Attīstības un finanšu institūcijas Altum.

Darba grupa izskatīja konceptuālus jautājumus par valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas pilnveidi, kas ļautu palielināt studiju un studējošo kredītu pieejamību. Šobrīd noslēgumam tuvojas darba grupas izstrādātais informatīvais ziņojums, plānots, ka jūnijā izstrādātie priekšlikumi tiks virzīti izskatīšanai valdībā.

Svarīgākās izmaiņas saistītas ar administratīvā sloga samazināšanu finanšu institūcijām, kuras izsniegs kredītus; kredīta saņemšanai nebūtu nepieciešams otrs galvotājs vai papildu nodrošinājums, kā arī tiktu atcelti studiju kredīta griesti.

- Latvijā stipendijas nav palielinātas kopš 2004. gada. Tās bakalaura, maģistrantūras studentiem, kas mācās budžeta grupā, ir 99,60 eiro mēnesī, doktorantiem (jaunajiem zinātniekiem, akadēmiskā personāla jaunajai paaudzei) - vien 113 eiro. Tās nav summas, kas nodrošina iztikšanu, lai varētu pilnvērtīgi sevi veltīt studijām, zinātnei… Vai dienas kārtībā ir šo jautājumu aktualizēt?

- Uz valsts apmaksātu stipendiju var pretendēt tie budžeta grupas studenti, kas noteiktajā termiņā sekmīgi nokārto pārbaudījumus. Stipendijas lielums ir relatīvs - kādam šī summa var šķist niecīga, savukārt citam - ļoti nepieciešama un noderīga, jo ļauj koncentrēties studijām, nevis meklēt papildu darbu ikdienas tēriņu apmaksai.

Minimālās stipendijas apjoms tika palielināts 2008. gadā, kaut gan stipendiju fonda apjoms nav mainījies no 2004. gada. Valdības Rīcības plānā ir paredzēts izvērtēt iespējas palielināt stipendiju apjomu.

- LSA ierosinājums - valsts budžeta finansētās studiju vietas nepilna laika studijās - varas gaiteņos neguva atbalstu. Kāda ir IZM nostāja šajā jautājumā?

- Uzskatām, ka ir nepieciešams valsts atbalsts strādājošiem iegūt izglītību un paaugstināt savu kvalifikāciju arī augstākās izglītības līmenī. Viens risinājums ir valsts finansētas studiju vietas nepilna laika studijās, bet kā alternatīva ir jāvērtē arī iespēja paplašināt pieaugušo izglītības instrumentus risinājumiem, kuri atbalsta augstākās izglītības iegūšanu vai kvalifikācijas celšanu strādājošajiem.