Atklāta Latvijas Universitātes Zinātņu māja

© Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Pēc nedēļas sāksies jaunais mācību semestris, un Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas un Fizikas, matemātikas un fizikas un optometrijas fakultāšu studentiem būs iespēja to uzsākt jaunās telpās – Latvijas Universitātes akadēmiskā centra jaunajā Zinātņu mājā, kuras celtniecība noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu un mūsdienīgu vidi studentiem, zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem.

Zinātņu mājas būvniecība sākta 2017. gada decembrī. Studēt jaunajās telpās būs iespējams 2000 studentiem, ir paredzētas 450 darba vietas zinātniskajam un akadēmiskajam personālam. Izvietotas astoņas Latvijas Universitātes struktūrvienības. Divas fakultātes: Medicīnas fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un seši zinātniski pētnieciskie institūti. Zinātņu mājas kopējās izmaksas sasniedz ap 36 miljoniem eiro, no kurām 27, 3 miljonu veido būvniecības izmaksas, zinātnes un studiju nepieciešamā aprīkojuma un iekārtu iegāde ap 9 miljoniem eiro. (82% finansē Eiropas Savienības struktūrfondi, 14% valsts budžets, 4% LU līdzfinansējums).

Katrā stāvā atrodas vairākas auditorijas, izņemot septīto stāvu, kur atrodas tikai administratīvās telpas. Līdz ar to studentu plūsma ir izkliedēta. Ar moderno un ērto studiju vidi cerams, ka tiks piesaistīti motivēti studenti, kuri vēlas studēt eksaktās zinātnes, jo tagad Medicīnas fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte būs koncentrētas vienuviet. Telpas ir plašas un modernas, piemēram, studentiem, kuri strādā ar ķīmiskām vielām ir pieejami krēsli, kuri veidoti no speciālas plastmasas, lai, izlīstot šķidrumam, nerastos nekādas ķīmiskas reakcijas un to būtu viegli uzslaucīt. Anatomijas katedras modernajās telpās savu vietu ir atraduši arī pirms divdesmit gadiem atrastie oriģināli ozolkoka skapji, kuri ir veidoti ar rokām, tie gan šobrīd vēl stāv tukši, bet parāda, ka universitātē ir lietas, kas tiek pārmanotas. Studentiem 7. stāvā būs pieejama terase, kuru varēs izmantot gan atpūtai, gan mācībām.

Ēkas atklāšanā piedalījās Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kura savā runā atzina, ka šādas ēkas un kompleksa atklāšana noteikti ir jauna lappuse ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules zinātnes grāmatā. Par to, kas notiks ar vecajām ēkām Prof. Jānis Ikstens atzina, ka atbilstoši Latvijas Universitātes īpašumu atsavināšanas plānam, kas ir apstiprināts Ministru kabinetā, tās tiks atsavinātas. Ēkas, kuras nebūs vajadzīgas tiks pārdotas, un nauda tiks novirzīta Rakstu mājas būvniecībai.

Šis ir tikai viens posms no Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra attīstības. Līdz 2022. gadam plānots uzbūvēt un aprīkot trešo un vislielāko Akadēmiska centra ēku - Rakstu māju, kurā studēs un strādās sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības un studiju virziena pārstāvji. Kopumā Akadēmiskā centra teritorijā atradīsies četras studiju un pētniecības ēkas - Dabas māja, Zinātņu māja, Rakstu māja, Tehnoloģiskais centrs, kā arī dienesta viesnīcas, akadēmiskais laukums, moderna sporta infrastruktūra, auto un velostāvvietas.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais