Latvijas augstākās izglītības modernizācijai ar Eiropas Savienības fondu atbalstu kopumā tērēs apmēram 65 miljonus eiro: 34 miljoni – mācībspēku attīstībai, 20 miljoni – labākai augstskolu un koledžu pārvaldībai un 11 miljoni – starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidei.
Nule ir noslēdzies divus gadus ilgušais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītais Pasaules Bankas (PB) pētījums par augstskolu pārvaldību un cilvēkresursu politiku.
«Saskaņā ar jaunākajiem PB pētījumiem cilvēkresurss veido divas trešdaļas no nācijas bagātības. Spēcīgs cilvēkresurss, ko atbalsta augstas kvalitātes un starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības iestādes, ir valstu labklājības pamats,» atgādina PB Baltijas valstu un Polijas reģionālais menedžeris Karloss Pinerua. Savukārt PB vecākā izglītības speciāliste Nina Arnholda vērsa uzmanību uz gadiem ilgušo Latvijas augstākās izglītības nepietiekamo finansējumu. Lai šī sistēma būtu starptautiski konkurētspējīga un kvalitatīvāka, nepieciešams vairāk uz sniegumu vērstu investīciju, lai augstskolām būtu lielāks stimuls iegūt labākus rezultātus. «Spēcīga, uz pētniecības balstīta doktorantūra, prognozējamas un pārredzamas struktūras izveide palīdzēs Latvijai pievilināt izcilus prātus no ārzemēm un arī saglabāt savus talantus universitātēs,» pārliecināta eksperte. PB iesaka arī pievērst lielāku uzmanību doktorantūrai un pēcdoktorantūrai, akadēmiskā personāla atlasei, atalgojuma un snieguma izvērtēšanai. Augstskolām būtu darbā jāpieņem tāds akadēmiskais personāls, kas spēj veikt pētniecisko, studiju un administratīvo darbu, un viņu darba samaksai jābūt adekvātai un orientētai uz sniegumu. Eksperti rekomendē lielāku uzmanību pievērst internacionalizācijai, piesaistot studentus un mācībspēkus no citām valstīm.
IZM ir izdarījusi lielu darbu, un nu šis stafetes kociņš ir nodots pašām augstskolām, kuras jau gatavo projektus un programmas personāla stiprināšanai un pārvaldības uzlabošanai, teica IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Viņa Neatkarīgajai atzina, ka attiecībā uz ārvalstu pasniedzējiem prasības neesot mainījušās - arī par valsts valodas prasmi. IZM gan rosina piemērot izņēmumu vēlētajai profesūrai, dodot divu gadu pārejas periodu latviešu valodas apguvei augstākajā līmenī. Taču ne asistentiem, lektoriem, docentiem vai asociētajiem profesoriem, jo jānodrošina iespēja arī pašmāju pasniedzējiem strādāt augstskolā un veidot karjeru. A. Kiopa uzsvēra, ka statistika rāda: pieaug gan ārvalstu studentu, gan pasniedzēju skaits. Viņa uzskata, ka tās augstskolas, kas ir vēlējušās piesaistīt ārvalstu pasniedzējus, to jau veiksmīgi dara - izmantojot šim nolūkam arī vairākas programmas, kas ļauj finansējumu daļēji izmantot mācībspēku algām. Patiesībā konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšanai neesot problēmu - it īpaši lielākajām universitātēm. Daudzas augstskolas ir veiksmīgi risinājušas arī ar valsts valodu saistītās lietas, lai gan, nenoliedzami, ir arī gadījumi, kad to nedara.