Latviešu literatūru jaunajā mācību saturā plānots iekļaut atsevišķā modelī kopā ar mākslām, bet latviešu valodu – kopā ar svešvalodām. Skolotāji bažījas par šādu visai neloģisku sadalīšanu, taču lielākais satraukums ir par literatūras programmām, kuras joprojām ir liels noslēpums. Jaunā satura veidotāji gan mierina, ka tās lielā mērā būs atkarīgas no pašiem skolotājiem un viņu literārās gaumes.
Daugavpils 12. vidusskola nav to pilotskolu vidū, kas aprobē jauno saturu, un tās skolotāja Lidija Znotiņa Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā atzina, ka «viss ir viens liels noslēpums». Par latviešu valodas mācīšanu daudzmaz ir skaidrība, bet par literatūru runā minimāli, dzirdēts vien, ka lielas izmaiņas nav plānotas. Lūk, skolotāji varēs paši izvēlēties autorus pie konkrētām tēmām. Piemēram, ja kādam tuvāki ir 20. gadsimta rakstnieki, tad varēs dot priekšroku tiem, ja citam labāk tīk 21. gadsimts - viņš varēs akcentu likt uz šā laika autoriem. L. Znotiņa bažījās, ka, ņemot vērā skolēnu mobilitāti, tik lielas atšķirības mācību programmā var apgrūtināt pāreju no vienas skolas uz otru. Savukārt Skrīveru vidusskolas skolotāja Santa Krasovska satraucās par grāmatu pieejamību, it īpaši jaunāko literatūru. Bibliotēkās ir vien pāris eksemplāri, arī paši skolēni visu iegādāties nevarēs. Lai gan teikts, ka teksti būs pieejami elektroniskajā vidē, tos var ierobežot datoru trūkums - ne visās klasēs tie ir. Pārlūkojot šobrīd pieejamos materiālus, S. Krasovskai radies iespaids, ka sarukušas arī folklorai atvēlētās stundas - gan sadzīves un dzīvnieku pasakas, gan tautasdziesmas, kas taču labi māca bērniem ritma izjūtu. Tā ir nepieciešama, apgūstot lasītprasmi, kas diemžēl katastrofāli samazinās.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure veltīja kritiskus vārdus satura veidotājiem, pārmetot, ka tie nav ņēmuši vērā valsts pieredzi, izvērtējot to, kas tajā labs un kas ne, bet gan gandrīz viens pret vienu pārņēmuši citu valstu paraugus. Turklāt neņemot vērā to, ka vairākas valstis, kas jau īsteno kompetenču saturu, ir vīlušās tajā, jo krasi kritusies izglītības kvalitāte - arī lasītprasme. «Nav iespējams visu mācīties ar rotaļu palīdzību, secinot pašiem. To var darīt pirmsskolā, bet ne citos vecuma posmos,» uzsvēra I. Dundure. Viņa arī akcentēja, ka latviešu valodu nevar mācīt kā svešvalodu - tai jābūt īpašai vietai un arī pieejai.
Vecāku pārstāve pauda neapmierinātību ar to, ka sākumskolu mācību grāmatās nereti dominē jauno literātu darbi, kas valodas krāšņuma ziņā pamatīgi atpaliek no tādiem vecmeistariem kā Kārlis Skalbe vai Vilis Plūdons. Viņai arī radies priekšstats, ka bērnus audzina par pasaules pilsoņiem, nevis latviešiem.
Nozares arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga rosināja Valsts izglītības satura centru (VISC) pēc iespējas agrāk publiskot programmu paraugus. Tas noņemšot spriedzi un aizdomas, turklāt mazinās interpretācijas par jauno mācību saturu.
VISC vadītājs Guntars Catlaks apliecināja, ka skolotāju loma būs ļoti būtiska, izvēloties autorus pie tēmām. Iespējams, ka tieši daiļdarbu pieejamība noteiks tā vai cita darba izvēli. Vņš noliedza to, ka mācību saturā samazināta folkloras vieta, tajā atvēlēta vieta visdažādākajiem autoriem, arī stundu skaitu nekādā ziņā neapcirps nevienā no vecuma posmiem. G. Catlaks arī norādīja, ka pašlaik VISC vēl nav gatavs publiskot jaunās programmas: ar pamatskolas programmu, visticamāk, varēs iepazīties 11. maijā, ar vidusskolas - 15. augustā.