Ja valdība atbalstīs RPIVA likvidāciju, skolas personāls varētu vērsties Satversmes tiesā

© F64

Gadījumā, ja Ministru kabinets pieņems lēmumu likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), augstskola varētu vērsties Satversmes tiesā (ST).

Kā aģentūrai LETA pastāstīja RPIVA rektore Daina Voita, viņasprāt, esošā situācija, kā arī potenciālais lēmums pazemo RPIVA studentus un personālu.

"Esmu pilsone, mani studenti ir pilsoņi. Sekojoši gribu teikt, ka tas ir Satversmes jautājums, jo patlaban tiek pazemoti RPIVA studenti un personāls. Mēs domāsim par Satversmes tiesu," norādīja Voita.

Vēršanās ST varētu notikt tad, ja Ministru kabinets pieņems lēmumu likvidēt RPIVA. Voita gan pagaidām neticot, ka valdība pieņems šādu lēmumu. "Ja šādu jēlu dokumentu tik nopietnā jautājumā, kas varētu ietekmēt visu pedagoģiskās izglītības attīstību Latvijā, pieņem, tad, godīgi sakot, lielas masas cilvēku tiesības tiek aizskartas," vērtēja rektore.

Kā ziņots, neskatoties uz to, ka jautājumu par RPIVA likvidāciju Ministru kabinets varētu skatīt jau nākamnedēļ, vienprātība par šāda soļa nepieciešamību un pārdomātību joprojām nav panākta.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav atkāpusies no pozīcijas, ka RPIVA likvidācija ir labākais iespējamais variants, lai koncentrētu līdzekļus un uzlabotu pedagoģisko izglītību Latvijā. Savukārt RPIVA aizvien uzsver, ka tā ir augstas kvalitātes augstskola, kas nodrošina labāko pedagoģisko izglītību un ka tās likvidēšana nenesīs pozitīvu rezultātu.

IZM ir nolēmusi ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU). Ministrija solījusi, ka visas astoņas RPIVA reģionālās filiāles tiks saglabātas un visi pasniedzēji pāries uz darbu LU.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš norādīja, ka tad, kad 2019.gadā sāksies studiju programmu konsolidācija, konkursos uz pasniedzēju amata vietām varēs piedalīties kā LU, tā arī pašreizējie RPIVA mācībspēki, tātad būs "veselīga un draudzīga konkurence".

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais