Saruna ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.
- Raidījumā 1 pret 1 jūs sacījāt, ka katrai valsts augstskolai ir sava niša un sūtība un vismaz līdz 2020. gadam nevienas valsts augstskolas reorganizācija, likvidācija nav paredzēta. Vai tad Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA) šādas savas nišas nav, ja jau ir plāns to pievienot Latvijas Universitātei (LU)?
- Šajās divās valsts augstskolās daudz studiju programmu [pedagoģijā] dublējas. Abām augstskolām ir viens saimnieks, attālums starp ēkām [RPIVA un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte] ir mazāks par puskilometru, daļa pasniedzēju pasniedz gan vienā, gan otrā augstskolā. Kopumā jāteic, ka pašreizējā situācija ir neracionāla valsts līdzekļu izlietošana.
Otrs iemesls pārmaiņām - mēs gribam integrēt pedagoģiskajā izglītībā arī attiecīgo zināšanu potenciālu, kas ir šajā jomā. Piemēram, mēs gatavojam bioloģijas skolotājus, un ir svarīgi nodrošināt iespēju viņiem brīvi piekļūt laboratorijām un redzēt tos reālos procesus konkrētajā jomā.
Vēl viens iemesls - pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, tieši pedagoģijā ir vislielākā pārprodukcija - valstī ir divas trīs reizes vairāk diplomu ieguvēju nekā tie, kas reāli aiziet strādāt skolās.
Visbeidzot - pārmaiņas pedagoģijā ir ārkārtīgi svarīgas arī tādēļ, ka jau šodien jāsāk gatavot skolotājus, kas varēs strādās ar jauno kompetenču pieejā balstīto saturu skolās.
Apvienojot augstskolas, būtu gan mazāks programmu skaits, taču tās būtu spēcīgākas un plašākas. Būtu nepieciešams arī mazāks pasniedzēju skaits, kas varētu vienu slodzi savākt, strādājot vienā augstskolā. Turklāt palielinātos konkurence akadēmiskā personāla konkursos - šobrīd lielākoties ir viens kandidāts uz vienu vietu, līdz ar to nav reālas sacensības. Attiecībā uz spēcīgāku programmu veidošanu mums ir pieejami 65 miljoni eiro no Eiropas fondiem [šīs summa paredzēta visām valsts augstskolām], kurus varēs ieguldīt cilvēkkapitālā, kas strādās pie studiju programmu kvalitātes celšanas. Gala rezultātā studenti iegūst gan labākas programmas, gan pasniedzējus, kā arī naudas resursi tiks ieguldīti vienā, nevis divās augstskolās.
- Minējāt iemeslu - neracionāla valsts līdzekļu izlietošana. Kāds tad būtu šis ietaupījums, likvidējot RPIVA?
- Tie būtu apmēram pieci miljoni eiro dažu gadu gaitā. Un tos varētu novirzīt pedagoģiskajā izglītībā.
- Starptautisko ekspertu izvērtējumā RPIVA studiju programmas pedagoģijā ieguva vienu no augstākajiem novērtējumiem. Kāpēc tās jāapvieno ar programmām, kur vērtējums bija zemāks? Pasaules bankas eksperti norādījuši, ka tieši spēcīgākais ir jāstiprina.
- Gan RPIVA, gan LU saņēma kopvērtējumā trīs punktus. RPIVA divos kritērijos saņēma četri, un tā šobrīd akcentē vidējo vērtējumu, bet šajā gadījumā vidējo rēķināt nedrīkst, jo šiem pieciem vērtētājiem kritērijiem ir dažāds svars. Eksperti vienojās, kāds ir kopvērtējums, un tas abām augstskolām ir vienāds. Mums ir iespēja šos divus trijniekus pārvērst četriniekā un varbūt pat ar laiku piecniekā.
- Bet, piemēram, Liepājas universitātei vērtējums ir sliktāks...
- Mēs šajā gadījumā nerunājām par Liepājas universitāti, jo tā ir reģionāla augstskola. Un tur ir svarīgs gan attālums, gan iespējamā mobilitāte. Vienīgais, ko LU nebūtu racionāli pārņemt, ir mūzikas un dejas virziens. To pārņem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, tur ir potenciāls tieši šajās mākslas jomās.
- Pret apvienošanu, protams, gan ir pati akadēmija, iebilst arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Studentu apvienība. Vai nekādas iebildes, argumenti vairs nespēs mainīt plānu - ar 2017. gada augustu reorganizēt RPIVA?
- Latvijas Studentu apvienības argumenti tika piefiksēti, un lielāka daļa arī iestrādāti rīkojumu projektā, jo tie bija būtiski un pareizi, jo pārmaiņas skars studentus un viņi nevar ciest - esošajiem RPIVA studentiem, pārejot uz LU vai attiecīgām programmām Latvijas Mūzikas akadēmijā, saglabājas esošās studiju maksas, studiju programmas, ieskaitot kredītpunktus, un nekāda kredītpunktu pielīdzināšana nenotiks, saglabājas transporta kompensācijas, 10% atlaide filiālēs studējošajiem, studiju laiks nemainās arī filiālēs, piemēram, ja studenti mācījās otrdienās, trešdienās, tad šī kārtība nemainās. Tāpat, ja RPIVA studentam ir budžeta vieta, tā arī saglabājas. Un LU īstenotais budžeta vietu rotācijas princips uz RPIVA tagadējiem studentiem neattiecas. Katrā ziņā LU ir akceptējusi šīs prasības.
Ja tomēr students izvēlas citu augstskolu, kredītpunktu pielīdzināšana notiks bez studenta finansiālas līdzdalības, to uzņemsies pati augstskola. Turklāt arī citas augstskolas ir apņēmušās uzņemt RPIVA studentus ar iepriekš minētajiem nosacījumiem - nemainot studiju maksas utt.
Attiecībā uz LIZDA - ministrija vairāk skatās no izglītojamā skatu punkta, LIZDA - no izglītotāja skatu punkta. Skaidrs, ka viņi aizstāv savu biedru intereses un mums nekad nebūs identiska skatījuma. Mums primāri ir students un studiju kvalitāte.
- Satraukums ir par filiāļu pastāvēšanu.
-Mums nevienu mirkli nav bijusi doma slēgt filiāles. Nav pareizi informācijas interpretāciju pasniegt kā ministrijas oficiālo viedokli.
- Jūs tagad sakāt, ka filiāles būs, bet, pārņemot RPIVA, par šo jautājumus lems LU Senāts.
- Mūsu rīkojumā būs iekļauti kritēriji un nosacījumi, ar kādiem LU pārņems filiāles. Tie būs racionāli, un, protams, filiāle nevarēs pastāvēt, ja tai nebūs studentu. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka uz esošajiem RPIVA studentiem nekāda filiāļu reorganizācija nevar attiekties [viņi turpina studēt filiālē]. Turklāt filiālēs studenti par studijām maksā paši, līdz ar to būtu tiešām dīvaini, ja LU gribētu atteikties no papildu ienākumiem savā budžetā. Jāpiebilst, ka universitāte ir izrādījusi interesi, piemēram, Cēsu filiālē papildināt programmu klāstu.
- Kad Ministru kabinetā varētu tikt pieņemts galīgais lēmums?
- Mums ir sācies otrais projekta saskaņošana aplis, un, tiklīdz tas noslēgsies, mēs projektu iesniedzam Ministru kabinetā. Es domāju, ka lēmums tiks pieņemts jau šomēness.
- Tuvāko gadu laikā ir apņemšanās celt programmu kvalitāti, mazināt to dublēšanos un skaitu. Šāds mērķis ir dzirdēts arī agrāk (citu ministru vadībā), bet redzami rezultāti izpalikuši. Kā ir iecerēts beidzot sasniegt redzamus rezultātus?
- Šobrīd mums ir ap 920 studiju programmu, tas ir ļoti daudz, un mūsu mērķis ir to skaitu samazināt līdz 600. Viena daļa augstskolu var palikt ar salīdzinoši nelielu programmu skaitu, un tam būs ietekme uz studentu skaitu.
Jau minētie 65 miljoni eiro būs atbalsts tiem, kas cels studiju programmu kvalitāti, strādās pie jaunu, spēcīgu programmu izstādes, konsolidējot esošās. Arī gaidāmā akreditācija būs mehānisms, kā mazināt programmu skaitu, atstājot labākās.
- Kāds attīstības ceļš paredzēts koledžām? To pievienošana augstskolām turpināsies?
- Ir loģiski koledžas izglītību integrēt kopējā augstākajā izglītībā. Dažas jau ir pievienotas.
Šobrīd notiek diskusiju un vērtēšanas process par tālāku koledžu attīstību augstskolās un to koledžu loku, kurās šos procesus veikt. Vēl gan ir pāragri nosaukt ko konkrētu.
- Lai uzlabotu augstskolu starptautisko konkurētspēju, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādā pie grozījumiem valodu regulējumā. Ko tie paredzēs?
- Ir vajadzīga lielāka Eiropas Savienības valodu, šajā gadījumā - angļu valodas, klātbūtne studiju procesā. Mūsu speciālisti nestrādās izolētā Latvijas vidē. Angļu valodai ir jābūt ne tikai kā atsevišķam studiju priekšmetam, bet daži no pamatpriekšmetiem profesijā ir jāpasniedz šajā valodā. Mūsu ierosinājums - Augstskolu likumā noteikt minimālo slieksni, cik liela programmas daļa ir jārealizē Eiropas Savienības valodā. Par šo jautājumu gan vēl notiek aktīvas diskusijas.
- Vai nav plānotas izmaiņas budžeta vietu pārdalē par labu kādai no studiju jomām?
- Prioritārās ir STEM jomas, un tur mēs plānojam nelielu budžeta vietu pieaugumu, taču konkursa kārtībā neliels budžeta vietu skaita pieaugums varētu būt arī citās jomās - tas būtu atkarīgs no katras augstskolas snieguma.
- Skolotāju algu reforma esot pusceļā... Kas gaidāms turpmāk?
- Šobrīd esam grūtā saskaņošanas procesā ar visām iesaistītajām institūcijām par algu paaugstinājuma tālāko grafiku. Ir iebildumi gan no Finanšu ministrijas, gan arodbiedrības, un tie ir diametrāli pretēji. Mēs iesim ar nesaskaņotu ziņojumu uz valdību. Iespējams, mēs nevarēsim ievērot to algu pieauguma grafiku, kas ir ierakstīts mūsu plānos, jo viens no ietekmējošiem faktoriem ir saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu un to, cik veiksmīgi mums norisināsies sarunas ar pašvaldībām, kas ir vispārizglītojošo skolu dibinātājas. Ja sarunas būs nesekmīgas, finanšu avota algu paaugstināšanai nebūs. Nav papildu naudas, nav lielāku algu.
Otrs resurss ir tautsaimniecības tālāka attīstība, kur mūsu koncepcija ir šāda: tam procentam, kas no publiskā finansējuma šobrīd tiek novirzīts izglītībai, augot mūsu tautsaimniecībai, ir jāsaglabājas.
- Un attiecībā uz pasniedzēju algām?
- Pedagogu atalgojuma modelis ietver arī pasniedzēju minimālā atalgojuma palielinājumu trīs gadu laikā - katru gadu pieaugums par 10%. 2017. gada budžetā mums ir vajadzīgā summa. Valdība sola, ka arī 2018. un 2019. gadā vajadzīgā summa 3,7 miljoni un 7,3 miljoni tiks atrasti.
- Vēl viens karsts temats - skolu tīkla sakārtošana.
- Kad būs izanalizēts pētījums, kur ietverts racionālākais skolu tīkls, aprēķināts valsts un pašvaldību naudas ietaupījums, norādīts iespējamais algu pieaugums, sāksim sarunas ar pašvaldībām. Pirmais sarunu raunds paredzēts līdz 2018. gada pavasarim. Cerams, pašvaldības pieņems pārdomātus lēmumus. Un skolu tīkla sakārtošanas process varētu sākties 2018. gada septembrī un turpināties vairāku gadu garumā. Pētījums būs divās daļās - pirmā daļa būs pieejama pavasarī, otrā - rudenī. Gatavajā modelī būs jāieliek vēl aktuālā informācija par skolēnu skaitu, un skolu tīkla optimizācijas plāns būs gatavs.
Skolu tīkla sakārtošanā būtiskas ir arī iesāktās diskusijas starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un pašvaldībām par sadarbības teritoriju izveidi. Ja mēs nonākam pie 29 teritorijām, tad katra no tām jau diezgan veiksmīgi var pilnvērtīgi sakārtot savā pārziņā esošo mācību iestāžu tīklu.
- Cik skolu varētu skart pārmaiņas?
- Pētījums vēl nav noslēdzies, un es saucu skaitļus tikai tad, kad es par tiem esmu pilnīgi pārliecināts. Publiskajā telpā šobrīd ir spekulācija ar cipariem. Valstī ir vairāk nekā 700 skolu, no tām ap 350 ir vidusskolas. Uzskatu, ka pilsētu vidusskolās ir jābūt vismaz diviem klašu komplektiem, laukos - vienam, kur vidusskolās klasēs ir vismaz 15 skolēnu, pilsētu vidusskolās šim skaitlim jābūt lielākam.
Jāpiebilst, ka pārmaiņas neskars sākumskolas, tur joprojām ievērojam principu - pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Pašreizējais sākumskolu tīkls ir racionāls, bet nosacīti, jo situācija var mainīties, turpinoties tendencei, ka iedzīvotāji pārceļas uz Rīgu, Pierīgu vai citiem attīstības centriem. Daudzām mazām pašvaldībām nav ekonomiskā attīstības potenciāla, kas nozīmē: nav darba vietu, nav ģimeņu, nav bērnu, nav skolu.
- Daļa skolotāju, visticamāk, zaudēs darbu...
- Jā, tā varētu teikt, bet šis process nebūs sprādzienveida. Ja mēs skatāmies uz pedagogu vecuma struktūru, tad daudzi, sākoties pārmaiņām, būs jau pensijas vecumā. Mums gan būs teritoriālas disproporcijas, un šo problēmu nevar atrisināt izglītības resora ietvaros. Tā ir administratīvi teritoriālās reformas nepabeigtības problēma. Mūsu 119 novadi ir tik ļoti dažādi.
- Bauskas novads īsteno šādu praksi: pilsētās atstāj vidusskolas, laukos - pamatskolas. Vai šāda prakse gaidāma visā valstī kopumā?
- Bauska ir labs piemērs. Bija aprēķināts, ka reorganizācijas rezultātā pašvaldība ietaupa vairāk nekā miljons eiro gadā.
- Esat norādījis uz vēl kādu problēmu - vispārējās izglītības iestādēm ir divi saimnieki (valsts plus pašvaldība). Kā atrisināt? Vēlamais modelis.
- Pašvaldības ir darba devēji pedagogiem, skolas dibinātāji, valsts - naudas maksātāji algām, ko maksājam pēc noteiktā normatīva. Un normatīvs izriet no skolēnu skaita. Un nesakārtota skolu tīkla gadījumā skolotājam ir nožēlojami maza slodze un arī alga.
Viens variants - valsts pārņem savā paziņā skolas, otrs - algu maksāšanas funkciju tā uztic pašvaldībām. Šis jautājums ir beidzot jāsakārto, tas rada virkni problēmu.