Budžeta komisija neiebilst pret valstij nelojālo pedagogu atlaišanu

Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien atbalstīja tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas noteiks gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.

Par likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā balsoja astoņi deputāti, savukārt četri balsoja pret. Kopumā likumprojekts atbalstīts tādā formā, kā to pagājušajā nedēļā atbalstīja valdība, veicot atsevišķus precizējumus un labojumus piedāvātajās redakcijās.

Saeimas komisijā bija grūtības izlemt, ar kuru no priekšlikumiem, kas skar lojalitātes grozījumus, būtu jāsāk likumprojekta izskatīšanu, jo īsti nebija skaidrs, vai sākumā jāskata alternatīvie izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) piedāvājumi likuma grozījumiem vai arī vairāki priekšlikumi, kas paredz no likumprojekta izslēgt punktus, kas skar pedagogu lojalitāti.

Šadurskis uzsvēra, ka ir viegli teikt, ka likumprojektam nav ietekmes uz nākamā gada budžetu, tomēr sarežģītāk ir pierādīt, ka tā ir, turklāt ir jautājums, no kādas summas sākas ietekme uz budžetu.

"Juridiskajam birojam ir viegli pateikt, ka nav ietekmes. Viena ārkārtas akreditācija izmaksāja valsts budžetam 12 000 eiro, kas mums bija jāveic. Ja nav attiecīga deleģējuma, tad tie ir neparedzēti izdevumi," skaidroja ministrs.

Ņemot vērā izvērtušās diskusijas, Šadurskis rosināja veikt neformālu balsojumu par to, vai nelojāls pedagogs ir tiesīgs strādāt par pedagogu. Šāds balsojums nenotika. Parlamentārietis Mārtiņš Bondars (LRA) aicināja paņemt pārtraukumu uz pusotru stundu, lai tiktu galā ar radušiem problēmjautājumiem, tomēr, ņemot vērā, ka Šadurskim jādodas uz Liepāju, kur šodien notiek Ministru kabineta sēde, pārtraukums Izglītības likuma grozījumu izskatīšanas laikā netika izsludināts.

Saeimas deputāts Igors Pimenovs (S) uzsvēra, ka viņš ir pret lojalitātes grozījumiem, jo Latvijas tiesību un normatīvajos aktos nav paskaidrots, kas ir un kas nav lojāls. Šadurskis un parlamentārietis Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka "Saskaņas" retorika ir tikai interpretācijas un argumentu piemeklēšana savai pozīcijai.

Pimenovs gan pauda, ka "Saskaņa" vēl pērn atbalstīja lojalitāti kā nepieciešamo kvalitāti, kurai jāatbilst pedagogam un mācību iestādes vadītājam. Tomēr viņa ieskatā mācību iestāde ir ļoti trausls veidojums, līdz ar to sodīt darbiniekus lojalitātes jomā, kas nekur kā kritērijs nav aprakstīts, patiesībā nozīmē "izsniegt melnu zīmi šai skolai". "Padomājiet, kādu velnu mēs ielaižam izglītības sistēmā!" aicināja deputāts.

Pimenovu arī satrauca, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests, kurš atbilstīgs par grozījumu izpildi, var pieņemt kļūdainu lēmumu. Viņš savu nostāju pamatoja ar privātās vidusskolas "Innova", kurai par sistemātiskiem grozījumiem draud izslēgšana no Izglītības iestāžu reģistra, piemēru. "Piemēram, "Innova" - administrācijas vaina vēl nav pierādīta, skolēnu skaits samazinājās, jo tāds lēmums tika pieņemts," sacīja Pimenovs.

Šadurskis vairākas reizes uzsvēra, ka pedagogam jau patlaban jāatbilst Izglītības likumā noteiktajiem kritērijiem, savukārt likumprojekts paredz to, ka bez atbilstības esošajam regulējumam strādāt skolā nedrīkst.

Kā ziņots, ministrs bija iesniedzis priekšlikumus, kas paredzēja sīkāk sadalīt Izglītības likuma 51.pantu, kas nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus. Ministrs piedāvā atsevišķi nodalīt šajā punktā esošo pedagoga pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, šos pienākumus izceļot jaunā apakšpunktā, kas noteiktu, ka pedagoga pienākums ir "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Līdz šim likuma 51.panta otrais punkts paredzēja, ka pedagoga pienākums ir "veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus".

Šādi priekšlikums nodrošinātu to, ka tā dēvētie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā par iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus attiektos uz jauno likuma panta apakšpunktu, nevis visu punktu kopumā. Tas nozīmē, ka grozījumu kontekstā pedagogi no darba varētu tikt atbrīvoti, ja tie nepilda savu pienākumu, tostarp "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Valdība atbalstīja likuma 30.panta ceturtā punkta papildināšanu ar normu, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt ne tikai persona, kurai ir nevainojama reputācija un kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, bet arī personai ir jāievēro atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegums. Ar šādu pašu piebildi papildināts arī likuma 48.pants, kas nosaka, kādas personas tiesīgas strādāt par pedagogu.

Tāpat mainīta 30.panta ceturtā punkta pirmās daļas redakcija, nosakot, ka izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālā darbība tiek novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos gados. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam pieņem, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem. Ja izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu.

Atbalstīta arī panta sestās daļas pievienošana, tajā paredzot iespēju personai aizliegt ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā likuma noteiktajām prasībām.

Likumprojekts izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.