Latvija var lepoties ar sasniegumiem daudzās nozarēs, tostarp ar virsniekiem, kuri pasaules jūrās kuģo zem daudzu valstu karogiem. Šobrīd pasaulē trūkst ap 40 tūkstošiem jūras virsnieku. Tas nozīmē, ka Latvijas Jūras akadēmijas absolventiem darbs ir garantēts, turklāt atalgojums ļoti augsts. Vairāk stāsta Latvijas Jūras akadēmija rektors Jānis Bērziņš.
- Jūrnieka profesijai vienmēr piemitusi sava daļa romantikas, taču diezin vai tas ir vienīgais iemesls, kāpēc jaunieši izvēlas šo nebūt ne vieglo profesiju. Kas tad ir tas, kas sauc jūrā?
- Iemesli ir dažādi, arī pieminētā romantika un iespēja apskatīt pasauli. Ļoti būtisks ir atalgojums, piemēram, kuģa kapteinis un vecākais mehāniķis, nonācis šādā amatā, pēc vidēji 9 gadiem saņem no 10 līdz 17 tūkstošiem eiro mēnesī. Būtiski mainījušies arī darba apstākļi un režīms - tagad ilgākais reiss ir ne ilgāks par 4 mēnešiem.
Atzīmēšu, ka visi mūsu akadēmijas absolventi strādā savā specialitātē, jo pasaules kuģošanas kompānijās Latvijas Jūras akadēmijas beidzēji kotējas ļoti labi - viņiem nav problēmu atrast labu darbu.
- Kā Latvijas Jūras akadēmija spēj nodrošināt tik augstu izglītības līmeni, jo pēdējā laikā bieži vien dzirdam, ka Latvijas augstākās izglītības līmenis ir visai viduvējs?
- Jūras akadēmijā nav viegli mācīties, jo prasības ir augstas - mēs apzināmies, ka sagatavojam speciālistus starptautiskajam darba tirgum. Nevar noliegt, ka daudzi neiztur un viņus nākas atskaitīt. Taču tiem, kuri pacenšas, ir vaļā visas pasaules jūras. Lai sagatavotu tiešām labus speciālistus, mācību procesā tiek izmantotas ne tikai pasniedzēju teorētiskās zināšanas un prakses dotās iespējas, bet arī dažādi simulatori, lai jaunais kuģa vadīšanas, mehānikas vai elektromehānikas speciālists būtu gatavs strādāt reālos apstākļos. Mūsu jaunākais ieguvums ir augstsprieguma simulators. Tas ir nepieciešams, lai mūsu studenti spētu strādāt uz jaunākajiem kuģiem, jo pasaules jūrās palielinās elektropiedziņas kuģu skaits.
Piebildīšu, ka pagaidām mums vēl pietiek pasniedzēju, taču drīz to varētu pietrūkt, ja nemainīsies valdības politika pret augstskolu pasniedzēju atalgojumu. Nav normāli, ka docētājs saņem desmit un divdesmit reizes mazāk nekā viņa apmācītais speciālists.
- Jūs jau pieminējāt praksi. Cik reāli ir atrast vietu uz kuģa?
- Mūsu studenti bez īpašām pūlēm var atrast prakses vietu studiju plānā paredzētajā laikā, jo esam noslēguši sadarbības līgumus ar vairākām kuģu apkalpju komplektēšanas kompānijām. Kuģu virsniekiem praksē kopsummā jāpavada 12 mēneši.
Ostu un kuģošanas vadības specialitātes studenti ERASMUS konvencijas ietvaros apgūst zināšanas ārvalstu augstskolās un kompānijās. Faktiski ceturtajā kursā praktiski visi šie studenti dodas mācīties uz ārzemēm. Protams, ka vispieprasītākā ir Roterdama, kas ik gadu pieņem divus studentus no Latvijas. Taču labu pieredzi un zināšanas var apgūt arī Spānijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā un citās Eiropas augstskolās.
Gribu uzsvērt, ka prakses laikā uz kuģa jūrā visi studenti saņem atalgojumu - tā lielums atkarīgs no konkrētās kompānijas, taču, cik zinu, atalgojums nav zemāks par 500 eiro mēnesī. Turklāt students uz kuģa ir gan pabarots, gan izguldināts.
- Šogad sākas uzņemšana jaunā specialitātē: kuģu navigācijas elektronika. Ko paredz šī programma?
- Šī programma tapusi sadarbībā ar Ventspils augstskolu un paredz sagatavot speciālistus, kuri prot uzstādīt, mainīt vai labot kuģu elektroniskās iekārtas. Jāatzīmē, ka tāpat kā visās citās nozarēs elektroniskās iekārtas uz kuģiem attīstās un ieņem arvien lielāku lomu. Domājam, ka specialitāte būs pieprasīta, jo pagaidām esam vienīgā augstskola Baltijā, kas piedāvā šādu mācību programmu.
Studijas paredzētas divās daļās - pirmos divus gadus studenti mācīsies Ventspils augstskolā, kur apgūs elektronikas kursus, bet otrus divus gadus Rīgā, Jūras akadēmijā, un apgūs jau specializētas zināšanas.
Esam pieņēmuši lēmumu paplašināt apgūstamo specialitāšu loku, tāpēc sadarbībā ar Ukrainas jūras augstskolām meklējam iespējas apmācīt arī kuģu remonta un kuģu būves speciālistus. Tikko bijām vizītē pie Odesas kolēģiem. Plānojam, ka Rīgā divu gadu laikā jaunieši apgūs vispārizglītojošos priekšmetus un tad dosies uz Odesu, lai tur divu gadu laikā kļūtu par labiem speciālistiem kuģu būves un remontu jomā. Paredzēts, ka uz Odesu ik gadu varētu doties 15 līdz 20 topošo speciālistu. Lai gan Latvijā ir vairākas kuģu remonta rūpnīcas, līdz šim Latvijā šādus speciālistus nesagatavoja.
- Ik gadu Jūras administrācija organizē konkursu Enkurs, kura dalībniekiem ir iespēja saņemt vairākas priekšrocības, ja viņi iestājas Jūras akadēmijā. Vai tiek izmantota šī iespēja?
- Konkursā šogad piedalījās jau 24 skolas ar vairāk nekā 100 kopējo dalībnieku skaitu finālsacensībās. Uzskatām, ka tas liecina par pietiekami lielu interesi par jūrniecības nozari. Statistika parāda, ka ik gadu apmēram 20 šī konkursa dalībnieki iestājas akadēmijā. Runājot par priekšrocībām, gribu atzīmēt Jūrnieku arodbiedrības ieguldījumu - pirmajā mācību gadā šie studenti, ar nosacījumu, ja labi mācās, saņem papildu stipendiju.
Esam novērojuši, ka daļa Jūras akadēmijas studentu nāk no Latvijas austrumu reģioniem, tostarp no Daugavpils un Zilupes.
- Vai reģionu jauniešiem ir pieejama arī dienesta viesnīca?
- Jā, dienesta viesnīca ar visu nepieciešamo, tajā skaitā virtuvi un veļasmašīnu, atrodas tiešā akadēmijas tuvumā. Mēnesī par dzīvošanu jāmaksā vien 50 eiro. Tajā pašā laikā mēs jauniešiem piedāvājam dažādas piepelnīšanās iespējas, kas daudziem atrisina finansiālo pusi mācību laikā.
- Ko jūs ieteiktu šā gada vidusskolu absolventiem?
- Nebaidīties no grūtībām un nākt uz Jūras akadēmiju. Šogad katrā specialitātē konkursa kārtībā būs pieejamas ap 20 budžeta vietas. Pēc akadēmijas pabeigšanas garantēta prestiža darbavieta ar labu atalgojumu.