zglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde neuzskata, ka studiju maksas Latvijas augstskolās būtu tik augstas, ka ierobežotu izglītības pieejamību.
Kā izteicās Rēvalde, viens no "trekno gadu" efektiem ir bijis arī studiju maksu pieaugums, taču tagad sācies pretējais efekts - studiju maksas tiek samazinātas un arvien vairāk tiek atviegloti maksāšanas režīmi, augstskolām, piemēram, ļaujot par studijām norēķināties pa mēnešiem.
Rēvalde sacīja, ka augstskolās prasītās studiju maksas ir ļoti dažādas un, piemēram, reģionu augstskolās tās ir krietni zemākas nekā Rīgā. Daudziem studentiem studijas finansēt ļauj arī pastāvošā kreditēšanas sistēma, turklāt valsts galvotajiem studiju kredītiem atvēlēto līdzekļu apjoms šogad pieaudzis par 30%.
Turklāt no Eiropas Sociālā fonda tiek maksātas stipendijas maģistrantūras un doktorantūras studentiem, kas maģistrantūrā mērāmas no 300 līdz 400 latiem mēnesī, bet doktorantūrā - no 600 līdz 800 latiem, kas, pēc viņas domām, ir labs atbalsts, lai studenti nebūtu spiesti pamest studijas, bet mācības turpinātu arī augstākos līmeņos.
Tiesa, atšķirībā no "treknajiem gadiem" valstij vairs nevar pārmest, ka par viena budžeta grupas studenta izglītošanu tā maksā vairāk nekā maksas studenti studiju maksā, lai gan Rēvalde iepriekš izskanējušos pārmetumus šajā jautājumā par pamatotiem neuzskata, piebilstot, ka arī maksas studenti "ir mūsu pašu studenti". Tagad izveidojusies situācija, ka mācību procesu budžeta grupas studentiem palīdz nodrošināt maksas studenti.