Arvien vairāk ārzemnieku vēlas mācīties Latvijas augstskolās, taču dokumenti, kas liecina par iegūto izglītību, ir dažādi, nereti gadās arī viltojumi. Lai to noskaidrotu, Augstākās izglītības centram (AIC) šā gada desmit mēnešos nācies izskatīt vairāk nekā 5200 dokumentu.
Ārvalstnieki, kas vēlas šeit studēt vai strādāt, iesniedz dažādus dokumentus – sākot no pamatizglītības līdz doktora grādam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja AIC direktore Baiba Ramiņa. Šogad centrs sācis izskatīt arī to Latvijas iedzīvotāju iesniegtos diplomus, kas dodas mācīties aiz savas valsts robežām. Galvenokārt nācies izskatīt vidusskolas (3346) un pamatskolas (1457) atestātus, kā arī dokumentus par bakalaura grāda iegūšanu (1232). Vislielākais ārzemju studētgribētāju skaits ir bijis Rīgas Biznesa koledžai: AIC saņēmusi vairāk nekā 2000 izglītības dokumentu, ar 830 pieteikumiem seko Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte – ar 724.
No visa izskatītā apmēram 30% netiek atzīti par atbilstošiem. Lielākās problēmas ir ar trešo valstu pilsoņu izglītības dokumentiem – tajos atklājas arī viltojumi. Piemēram, kādam universitāti beigušajam izdotais atestāts bija angliski, bet izrādās, ka izglītība tajā iegūstama tikai franču valodā. Dokuments, protams, bijis viltots. Vai arī cits piemērs: Bangladešas Izglītības ministrijas interneta vietnē publicētie eksāmenu rezultāti liecinājuši, ka konkrētais cilvēks nav ieguvis tās sekmes, ko uzrādījis dokumentā. Tāpat nācies konstatēt, ka dažs gribējis iestāties augstskolā faktiski ar liecību, jo eksāmeni nokārtoti nesekmīgi vai ar ļoti zemām atzīmēm, vai pat ar neformālās izglītības apliecību. Ne mazums grūtību rodas ar tām mācību iestādēm, par kuru dokumentu autentiskumu ir grūti pārliecināties, jo tās neatbild uz AIC pieprasījumiem vai arī atbildi nākas gaidīt vairāk nekā pusgadu. Savukārt ar Eiropas Savienības valstīm joprojām ir aizķeršanās bakalaura grāda ieguvēju dēļ, kuriem nav tiesību stāties maģistrantūrā. Ar maģistriem rodas problēmas, jo apgūtas dažāda apjoma programmas: Latvijā tie pamatā ir pieci vai seši gadi, bet Zviedrijā un Beļģijā – četri.
B. Ramiņa vērsa uzmanību, ka Latvijā nav izveidota sistēma attiecībā uz bēgļu diplomu atzīšanu. Ja tie cilvēkam būs uz rokas, protams, nebūs grūti tos pārbaudīt, sarežģījumi sāksies tad, ja to nebūs. Citviet šāda sistēma ir jau izveidota, taču tā ir dārga: viena diploma atzīšana izmaksā apmēram 5000 eiro (Norvēģijā). Latvija tādu naudu nevar atļauties, tāpēc līdz pavasarim problēma jāatrisina. Tāpat AIC direktore norādīja uz vēl vienu klupšanas akmeni: mūsu valstī nav izglītības reģistra, lai gan normatīvie akti to nosaka.