Latvijā izglītības jomā iezīmējas tendence, ka sievietes ir izglītotākas nekā vīrieši, un īpaši izteikta atšķirība ir augstāko izglītību ieguvušo vidū.
Kā skaidrots Ārlietu ministrijas izstrādātājā un šodien valdībā apstiprinātajā "Latvijas Republikas nacionālajā ziņojumā par cilvēktiesību situāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata 2.cikla ietvaros", saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem sieviešu īpatsvars absolventu vidū 2009.gadā bija 71%, bet 2014.gadā - 65%. Vienlaikus sievietes ir mazāk pārstāvētas zinātnes un tehniskajās disciplīnās visos izglītības līmeņos, kas atspoguļojas arī darba tirgū.
Izglītības segregācijas mazināšanai Dzimumu līdztiesības komitejas izveidota darba grupa 2013.gadā izstrādāja rekomendācijas "Sieviešu un vīriešu skaita līdzsvarošanai un dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanai Latvijas pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības līmeņos, izglītības procesā un saturā līdz 2020. gadam." Uzvērts, ka jāturpina pievērst uzmanību zēnu sniegumam, lai mazinātu mācību sasniegumu atšķirības lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, kā arī samazinātu no izglītības sistēmas "izkritušo" bērnu, īpaši zēnu, skaitu.
Tikmēr Latvija ir sasniegusi ļoti pozitīvus rādītājus sieviešu iesaistē lēmumu pieņemšanā, īpaši ekonomikas jomā, norādīts ziņojumā. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem trešā daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem pieder sievietēm. Pagājušajā gadā 31,44% amatu Latvijas uzņēmumu valdēs un padomēs ieņēma sievietes. Savukārt biržā kotēto uzņēmumu vadībā 2014.gada oktobrī bija 31% sieviešu, kas ir otrais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES).
Vienlaikus, kā norādījusi ministrija, aktuāls saglabājas jautājums par vienlīdzīgu atalgojumu sievietēm un vīriešiem, kā risināšanai ir īstenoti dažādi pasākumi, lai mazinātu riskus un apstākļus, kas veido šādas atšķirības, kā arī īstenoti sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumi.