LIZDA: Algu modelis, kas neuzlabo situāciju 30% pedagogu, nav labs

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kas neuzlabos teju trešdaļas pedagogu stāvokli, nevar tikt vērtēts kā labs, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Pēc LIZDA pārstāves domām, ja jaunais algu modelis nodrošinātu algu palielinājumu aptuveni 70% pedagogu, kā to norādījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tad jādomā, kas notiks ar tiem pedagogiem, kuriem situācija, labākajā gadījumā, vienkārši nemainīsies. "Vai mēs varam parakstīties par tādu projektu?" retoriski vaicāja Mikiško.

Mikiško skaidroja, ka jaunais modelis pozitīvas sekas varētu neradīt ģimnāziju, lielo skolu, kā arī 1.-4.klašu pedagogiem, kuriem mainīsies noslogojums. Iespējama situācija, ka, piemēram, sākumskolas pedagogiem neizdosies strādāt pilnu slodzi. LIZDA priekšsēdētāja pauda, ka, piemēram, ģimnāzijas varētu zaudēt 10% piemaksu, kas tika izmaksāta pedagogiem. Tā vietā IZM plāno ģimnāzijām piešķirt papildu metodiskā darbinieka vietu.

Mikiško pauda, ka arodbiedrība saņēmusi vairākus simtus vēstuļu ar pretenzijām par modeļa negatīvo ietekmi uz dažādiem nozares segmentiem, līdz ar to LIZDA nevar atbalstīt modeli, kas, pretēji solījumiem, nevar uzlabot visu pedagogu stāvokli.

Patlaban pastāv ļoti nopietns jautājums par to, vai jaunais algu modelis vispār tiks ieviests. Mikiško pēc šodien notikušās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, kur tika uzsvērts, ka, visticamāk, modeli pilnībā nevarēs ieviest līdz ar jaunā mācību gada sākumu, sacīja, ka patlaban modeli nav gatava atbalstīt ne tikai LIZDA, bet arī citas organizācijas.

Tāpat pastāv pamatotas bažas par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu jaunā modeļa ieviešanai. Mikiško skaidroja, ka vēl aizvien nav garantiju, ka prasītā nauda būs. Viņa uzsvēra, ka liela summa nepieciešama arī augstākās izglītības finansēšanas modelim, līdz ar to kopā veidojas liela summa, kas atstāj ļoti nopietnu ietekmi uz fiskālo telpu.

Kā ziņots, ņemot vērā sadarbības partneru veltīto kritiku jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, tostarp tā ieviešanas finanšu sekām, tas šogad pilnā apmērā, visticamāk, netiks ieviests. Lai gan sākotnējais nodoms bija modeli ieviest jau rudenī, sākoties jaunajam mācību gadam, patlaban arī Izglītības un zinātnes ministrijas pozīcija šajā jautājumā nav tik stingra, un jau tiek runāts par to, ka jaunais algu modelis šogad, iespējams, varētu tikt ieviests tikai daļēji.

Latvijas Pašvaldību savienība uzsvēra, ka, izstrādājot jauno darba samaksas modeli, netika ņemts vērā jautājums par pirmsskolu pedagogiem, kuri patlaban tiek algoti no pašvaldību budžeta. Līdz ar to pieprasījumā par modeļa ieviešanai nepieciešamo papildu finansējumu nav iekļauts punkts par tā ietekmi uz pašvaldību budžetu. LPS pārstāve norādīja, ka tā mērāma vairākos desmitos miljonu eiro.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile aģentūrai LETA skaidroja, ka vēl aizvien nav saņemts skaidrs redzējums par to, vai šogad tiks piešķirti nepieciešamie papildu 9,8 miljoni eiro modeļa ieviešanai, jo, kā zināms, patlaban rezervēti tikai trīs miljoni eiro.

Tas, kā varētu notikt modeļa pakāpeniska ieviešana, Seile gan pagaidām neatklāj, norādot, ka tas ir atkarīgs no sadarbības un sociālo partneru viedokļa.

Tomēr Seile uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka modelis varētu netikt ieviests jau ar 1.septembri, līdz mācību gada beigām vai, kas esot reālāk, vasaras vidum, vajadzētu pieņemt Ministru kabineta noteikumus. Noteikumi tikšot virzīti steidzamības kārtā.

Kā ziņots, jaunajam pedagogu atalgojuma modelim, pēc jaunākajiem aprēķiniem, šogad būs nepieciešami 9,8 miljoni eiro, savukārt nākamajam gadam - 29,4 miljoni eiro.

LIZDA, kā arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija prasa pilnveidot jauno pedagogu darba samaksas modeli, atliekot tā ieviešanu līdz 2016.gadam.

Tikmēr Finanšu ministrija (FM) trešdien paziņoja, ka neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu atalgojuma modeli, norādot, ka nav izprotams tā ekonomiskais pamatojums. FM norāda, ka modeļa risinājums nav sabalansēts ar valsts un pašvaldību finansiālajām iespējām.

Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija kā izglītības politikas veidotāja nav atspoguļojusi piedāvātā pedagogu darba samaksas regulējuma izmaiņu ietekmi horizontālā līmenī, proti, attiecībā uz visām nozarēm.