Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), šodien atklājot Latvijas jauno zinātnieku un doktorantu forumu, aicināja jaunos pētniekus apzināties un izmantot piedāvātās mobilitātes iespējas, un nepamest Latviju.
"Jaunajiem pasaule ir vaļā un ir jāizmanto visas iespējas mobilitātei, iesaistoties dažādos procesos, bet strādājiet Latvijā un Latvijai," aicināja ministre, akcentējot to, ka pēdējos gados par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem iepirktas ļoti modernas iekārtas, kuras būtu jāizmanto sadarbībā ar kolēģiem ārzemēs.
Savā uzrunā ministre vērsa uzmanību arī uz nepieciešamību pēc zinātnes un tautsaimniecības sasaistes veicināšanas, vienlaikus neatstājot novārtā arī tās zinātnes nozares, kas šogad netiks pārstāvētas valsts pētījumu programmās. Tāpat būtiska nozīme būtu jāpievērš starpnozaru pētījumiem, kas ir pamatā inovāciju radīšanai.
Pēc Koķes domām, doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem būtu arī jāveicina tas, lai pētniecības process un rezultāti būtu saprotami pēc iespējas plašākā sabiedrībā, tai skaitā pat pirmās klases skolēniem. Kā norādīja ministre, tas varētu būt viens no priekšnoteikumiem arī finansiālās situācijas uzlabošanai zinātnē.
Koķe arī uzsvēra, ka viņa savā darbā sliecas atbalstīt jaunos doktorantus, tādēļ kategoriski iebilst pret izskanējušajiem ierosinājumiem samazināt no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem maksātās stipendijas maģistrantūras un doktorantūras studentiem. "Stipendijām jāpaliek esošajā apmērā, ja gribam Latviju izvest starptautiskā arēnā, bet tas, ko es no jums gaidu, ir "uzrāviens"," klātesošajiem sacīja Koķe.
Arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasākuma atklāšanas uzrunā uzsvēra jauno pētnieku misiju kalpot ne vien zinātnei, bet arī tēvzemei. "Nodošanās zinātnei ir cēla un skaista, bet tikpat skaista ir nodošanās dzimtenei," viņa norādīja, "Latvijas zinātniekiem vajadzētu izjust kalpošanu dzimtenei, un tas ir darāms ļoti daudzos veidos."
Savukārt pats zinātnes progress, pēc Vīķes-Freibergas domām, balstās inteliģencē, zinātnieka gribā, mīlestībā uz zinātni un integritātē. "Ja negodīgums ir grēks visās jomās, tad īpaši smags tas ir zinātnē, jo tā cilvēks sagrauj zinātnes pamatprincipus," uzskata eksprezidente, pēc kuras domām, zinātnei ir jāstāv pāri gan dažādu laiku "modei", gan ideoloģijām.
Savā uzrunā viņa uzsvēra arī nepieciešamību pēc atbalsta zinātnei, kas līdztekus izglītībai būtu jābūt vienai no valsts līdzekļu izlietojumu prioritātei. "Tas ir jautājums par ilgtermiņa ieguldījumu visas sabiedrības nākotnē," sacīja Vīķe-Freiberga, paužot gandarījumu, ka valdībai ir izdevies apzināties šādu ieguldījumu nozīmi un aicinot nepieļaut, lai krīze sagrautu iepriekš šajās jomās ieguldīto.
Jau ziņots, ka šodien Latvijas Universitātes Lielajā aulā Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) rīko pirmo Latvijas jauno zinātnieku un doktorantu forumu ar mērķi aktualizēt jauno zinātnieku sasniegumus, veicināt doktorantu un jauno zinātnieku savstarpējo sadarbību, kā arī iesaistīt viņus Latvijas valsts attīstības veicināšanā.