Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) par būtiskāko veikumu pirmajās simts dienās uzskata "saprātīga dialoga veidošanu" ar nozares pārstāvjiem.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) par būtiskāko veikumu pirmajās simts dienās uzskata "saprātīga dialoga veidošanu" ar nozares pārstāvjiem.
Kā šodien preses konferencē uzsvēra ministrs, viņaprāt, nevienu būtisku reformu nevar virzīt uz priekšu bez diskusijām ar nozares pārstāvjiem. "Tas ir tas, ko mēs cenšamies darīt," piebilda Dombrovskis.
Amatā nostrādātajās 100 dienās situāciju nozarē ministrs pārrunājis ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas sporta federācijām un citām organizācijām.
Arī nozares pārstāvji šodien atzinīgi vērtēja sadarbību ar ministru. Piemēram, Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers pašreizējo sadarbību vērtēja kā konstruktīvu, jo esot atsācies normāls dialogs ar sporta federācijām un citām sporta organizācijām. Tāpat viņš minēja, ka panākts pozitīvs lēmums par papildus līdzekļu piešķiršanu labākajiem sportistiem, kuri gatavojas Soču ziemas olimpiskajām spēlēm. Tikmers akcentēja, ka ministrija mērķtiecīgi un organizēti strādā pie sporta politikas pamatnostādnēm. Viņš aicināja arī turpmāk dialogu ar sporta nozari attīstīt un ieklausīties vadošo sporta organizāciju priekšlikumos par sporta nozarei labvēlīgākiem nodokļu un likumdošanas režīmu noteikšanu un izmantošanu, kā arī nebaidīties attīstīt jaunus sporta virzienus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norādīja, ka LIZDA ir ministrijas lielākais sociālais partneris. "Līdz ar to mēs vairāk un skaļāk strīdamies, meklējot pareizo risinājumu. Kā pozitīvo šajās 100 dienās mēs saskatām to, ka mēs komunicējam, ieklausāmies, strīdamies un varbūt ne vienmēr atrodam to kopējo, pareizo risinājumu, tomēr mēs nepārtraucam runāt un meklējam," teica Mikiško.
Izceļot trīs, viņaprāt, nozīmīgākos līdz šim paveiktos darbus, kā otro ministrs akcentēja situācijas atrisināšanu ar iztrūkstošajiem sešiem miljoniem latu mērķdotācijās pedagogu atalgojumam.
Kā trešo sasniegumu Dombrovskis minēja finansējuma piešķiršanu mācību līdzekļu iegādei no šā gada 1.septembra saistībā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas skaidri definē valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā. Viņaprāt, papildu piešķirtais finansējums pusmiljona latu apmērā, lai jau no šā gada septembra nodrošinātu likuma izpildi un mācību līdzekļu iegādi, mazinās arī vecākiem slogu attiecībā uz mācību līdzekļu iegādi.
Politiķis akcentēja, ka ministrijai darbības lauks ir ļoti plašs - vispārējā un profesionālā izglītība, augstākā izglītība, zinātne, latviešu valodas attīstība, sports un jaunatnes lietas. Ministrs uzskata, ka tieši Izglītības un zinātnes ministrija ir bijusi krīzes gadu finansējuma apgriešanas upuris. "Varu pateikt, ka visās jomās par ko atbildam, griešana ir bijusi apmēram 50%," sacīja ministrs.
Ministrs atgādināja, ka sākotnējās galvenās prioritātes viņam bijušas pedagogu atalgojums, duālā modeļa ieviešana profesionālajā izglītībā, augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana un zinātnes reformas, bet tagad arvien vairāk pievēršoties arī sporta jautājumiem.
Runājot par pedagogu algām, Dombrovskis atkārtoti uzsvēra, ka pedagogu algas ir ļoti zemas un turpmākajos gados jāstrādā pie to palielināšanas. Tas esot saistīts arī ar reformām nozarē attiecībā uz skolu tīklu. Ministrs uzskata, ka saistībā ar reģionālajām skolām ir jāievieš princips - jo mazāks bērns, jo tuvāk skola, proti, jānodrošina lauku skolu pieejamība pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Viņš akcentēja, ka apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi, kas pedagogiem ļauj mācīt vairāk nekā vienu priekšmetu, šajā gadījumā ir risinājums. Ministrija arī plānojot iegūt finansējumu, lai pedagogiem šādu apmācību nodrošinātu. Viņš arī akcentēja, ka iecerēts konsolidēt un stiprināt vidusskolas.
Profesionālajā izglītībā tiekot stiprināts profesionālo skolu tīkls, ministrija strādā pie duālās izglītības modeļa ieviešanas, un esot uzsākti jau daži pilotprojekti. Ministrs kā risinājumu saredz piesaistīt uzņēmumus piedāvāt prakses vietas, un nolēmuši piedāvāt uzņēmumiem maksāt jauniešiem stipendijas, algas, kas nebūtu apliktas ar darba spēka nodokli - sociālo nodokli un iedzīvotāju ieņēmumu nodokli.
Augstākajā izglītībā prioritāte nākamā gada budžetā ir nodrošināt pienācīgu finansēju par katru budžeta vietu saistībās ar šīs budžeta vietas izmaksām. Tāpat ministrs akcentēja budžeta vietu pārdali, kur iecerēts pārdalīt budžeta vietas no sociālajām zinātnēm uz dabaszinātnēm uz medicīnu. Ministrija arī strādās, lai palīdzētu reģionālajām augstskolām nodrošināt maksimālu sasaisti ar reģionu reālajām ekonomiskajām vajadzībām.
Savukārt sporta jomā esot brīnums, ka tik maza valsts ar tik zemu finansējumu sportam, spēj uzrādīt labu sasniegumus. Viņaprāt, nepieciešams kardināli mainīt veidu, kā tiek domāts par sportu - ne tikai saistīt ar izklaidi un veselīgu dzīvesveidu, bet skatīt kā daļu no kopējās izglītības politikas, jo sporta esot tas, kas veido jauniešu raksturu un ļauj saprast iekšējās robežas.
Kā ziņots, 9.augustā apritēja 100 dienas, kopš Dombrovskis stājies izglītības un zinātnes ministra amatā. Iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis 30.aprīlī premjeram iesniedza demisijas rakstu, par savas atkāpšanās iemeslu minot veselības problēmas.