«Šādu KAUNU par savas zemes – Latvijas prezidentu vējoni vēl nekad nebiju izjutis!», «Kāpēc man vienmēr peliek kauns to cikvēku vietā, kuri mēģina runar angliski, un es vienmēr izslēdzu video?» – precīzi, ar cieņu pret gramatikas kļūdām citēju sociālo tīklu autoru kaismīgos izsaucienus. Šoreiz – tikai divu, kaut gan to bija daudz, turklāt visi no kauna, izrādās, svīda, stostījās, kratījās un lēnām izdzisa.
Runa bija par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijā, kur viņš savu runu teica angļu valodā. Tā nebija spoža. Patiesību sakot, palika iespaids, ka prezidents šo runu uz papīra redz pirmo reizi un nu mēģina vismaz to nolasīt atbilstoši «dotajam tekstam».
Vispirms noskaidrosim, kā notiek ANO sesijas. ANO ir sešas oficiālās un darba valodas: angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu. Delegāti var runāt jebkurā no tām, un viņu runas tiek uzreiz tulkotas pārējās nosauktajās valodās. Gadījumos, ja delegāts izvēlas kādu oficiāli nenosauktu valodu, viņa valsts delegācijai jānodrošina vai nu tulkošana, vai nu rakstisks delegāta runas tulkojums kādā no oficiālajām valodām. Grūti izprast, vai prezidenta kancelejas darbinieki, kuru alga gluži nesen tika paaugstināta, bija tik aizņemti ar banknošu skaitīšanu, ka aizmirsa painteresēties, kā tad īsti tur tajā ģenerālansamblī tiek izkārtotas runāšanas pariktes? Varbūt vajadzēja sagādāt tulkotāju, lai asamblejas dalībnieki dzird skaisto latviešu valodu? Savukārt, ja izvēle krita uz prezidenta runu angļu valodā, vajadzēja padomāt par ko citu: ja kancelejas baltajām apkaklītēm angļu valoda ir «uz ūsiņu», varbūt mest kaunu pie malas un tomēr pajautāt Raimim, sak, kā tev ar to Oksfordas inglišu? Nothing special, saki? Varbūt vajag kādu angļu valodas spečuku «piestiprināt», lai trenē mēli starp zobiem, sakot there are nine million terrorists in the world, un lūpu pareizo stiepienu, atzinīgi piebilstot well done, guys?
Ja uz šiem nopietnajiem jautājumiem būtu sniegta atbilde, tad joka pēc varētu arī pajautāt: cik minūtes pirms runas teikšanas prezidenta kancelejas čaklīši iedeva attiecīgo tekstu prezidentam? Vai prezidents šo runu pirms lielās uzstāšanās skaļi nolasīja - kaut vai spoguļa priekšā? Vai viņam bija saprotami visi termini šajā runā? Vai Raimonds Vējonis pirms teksta uzrakstīšanas bija devis kādas norādes par galvenajām tēzēm, kuras jāattīsta šajā runā? Un vispār - kurš bija atbildīgs par runas tekstu? Joka pēc sāk šķist, ka labi apmaksāta komanda ir rūpīgi centusies, lai Valsts prezidents izskatītos kā ģimnāzijas otrgadnieks, kas aizvakar iepazinies ar angļu valodas praktikanti.
Par prezidenta kancelejas darbinieku centieniem mums nojausma ir radusies, bet kā ar sociālo tīklu kaislīgajiem kritiķieriem? Skaidrs, ka svelošais kauns par prezidenta uzrunu daudziem latvju intelektuāļiem licis sarauties čokurā, no kura ārā spraucas indīgi un taisnīgi pīķi, bakstot Vējoņa nespēju būt pie valsts stūres: ja jau nevar normāli runāt angliski, kāda vairs valsts vadīšana! Nav saprotams tikai, kādā veidā interneta erudītu pulciņa dalībnieki (vismaz lielākā daļa no viņiem) spēj novērtēt Vējoņa runu angļu valodā, paši nevarēdami pat latviski pareizi uzrakstīt vienu teikumu? Kāda ir latviešu valoda sociālajos tīklos? Lielākoties nabadzīga, tizla un aplama. Tieši tāda pati kā ikdienas saskarsmē. Tāda ir arī attieksme pret latviešu valodu - nevērīga un nicinoša, sak, mūsu pašu valoda, varam to žņaudzīt un mīdīt kājām, kā vien ienāk prātā. Savukārt kritizēt Vējoņa runas - to mēs mākam gan. Kur nu kritizēt - labāk jau ņirgāties par pašu Vējoni. Tas padodas viegli, jo var taču saprast: ne jau Vējonis atbildēs, neko.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir jākritizē, un viņš ir pakļauts kritikas bultām vairāk nekā jebkura cita mūsu valsts amatpersona. Bet jākritizē par viņa politiskajām ierosmēm, par spēju vai nespēju tvert valstisko notikumu laukumu, jā, arī par savādībām attiecībās ar prezidenta kancelejas darbiniekiem - ieskaitot šo gadījumu ar valodiski nesagatavoto runu ANO sesijai. Taču arī kritikai ir jābūt ar saprāta un cieņas klātbūtni. Bet tiem, kas nemitīgi «kaunās par savu valsti, par prezidentu, par...», var ieteikt: paskatieties spogulī un sāciet kaunēties. Par savu Oksfordas inglišu, par savu latviešu valodu. Tas ir, par sevi.
