Vides ministrija jāatjauno jau pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām

Atklātie pārkāpumi nelegālo atkritumu apsaimniekošanā; likumdošanas nepilnības; iespējams, pārāk zemais dabas resursu nodoklis, kā arī nesamērīgi zemie sodi par pārkāpumiem – rosina diskusiju par reorganizācijas nepieciešamību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kas šobrīd acīmredzami nespēj tikt galā ar daudzveidīgajām atbildības jomām, uzskata Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

E. Tavars uzsver, ka reorganizācijas mērķis ir nevis kritizēt VARAM, bet panākt, ka vides politika un ar vides aizsardzību saistītie jautājumi tiek organizēti un plānoti efektīvi visas sabiedrības interesēs. Vides politikai ir jāsekmē Latvijas tautsaimniecības izaugsme, nevis tā jābremzē, un vides aizsardzību atraut no valsts ekonomiskajiem procesiem ir tuvredzīgi un bezatbildīgi.

“Ir godīgi jāatzīst - vides politika šobrīd nav valsts politiķu prioritāte, tāpēc jārīkojas, lai tā nonāk ierēdņu un politiķu dienaskārtības augšgalā. Šobrīd VARAM pārraudzībā ir 12 darbības jomas, tajā skaitā E-pārvade, Pašvaldības, Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveide, Reģionālā attīstība, Dabas aizsardzība u.c. Dabas aizsardzības jomā vien ir vairāk nekā 20 risināmu jautājumu. Pie tik lielas atbildības un notikumu intensitātes, ko pieprasa katra no šīm jomām, diemžēl ir zudusi vajadzīgā darba kvalitāte. Uzskatu, ka VARAM ir pārsniedzis savu kapacitāti, un pēc šogad piedzīvotajām dabas katastrofām, mūsu uzdevums ir rīkoties, nevis klusi cerēt, ka šie bija izņēmuma gadījumi,” informē E.Tavars.

Reorganizācija - pārdalot esošo VARAM budžetu

Reorganizācijas pamatā ir jābūt funkciju auditam, pārskatot VARAM iekšējās struktūras un pakļautībā esošo institūciju atbildības. LZP ieskatā VARAM reorganizācija iespējama, pārdalot esošo VARAM budžetu un efektīvi izmantojot gan ministrijas cilvēkresursus, gan arī infrastruktūru.

Turpina E.Tavars: “Šī reforma nenozīmētu papildus slogu valsts budžetam vai būtisku ierēdņu skaita palielināšanu. Reorganizācija ir jāveic pašā VARAM, vides politikas un aizsardzības jautājumus nodalot atsevišķā struktūrvienībā. Tas nav nekas jauns. Latvijā šāda sistēma strādāja līdz 2011. gadam, kad Vides ministrija tika apvienota ar toreizējo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Mums ir jābūt drosmīgiem, lai pateiktu, ka toreiz pieņemtais lēmums nav bijis pareizs, un ir nozare, kura savā attīstībā un izaugsmē šobrīd netiek pārraudzīta ar tādu jaudu, kādu pieprasa sabiedrība, Latvijas ekonomika un globālie procesi.”