Plūdus Latvijā veicina vides aizsardzība

 
©Viesturs Radovics

Vecos laikos, kad vēl nebija izgudrota biotopu aizsardzība un pārpurvojusies lauksaimniecības zeme tika uzskatīta par nolaidīgas saimniekošanas rezultātu, mazo un vidējo upju gultnes regulāri tīrīja.

Tādējādi tika atbrīvota telpa lielākām ūdens un ledus masām, bet piegulošajās zemēs pazemināts gruntsūdens līmenis. Speciālistu vērtējumā šā gada lielie plūdi nav tikai hidroelektrostaciju darbības sekas. Tajos līdzvainīga arī valsts līmeņa bezdarbība vides aizsardzības vārdā.

Kam pieder dambis

Vairākumam krastos mītošo ļaužu izprotamāks ir uzskats, ka visas ķibeles upju krastos saistītas ar uzņēmuma Latvenergo darbību, tāpēc tam arī būtu jābūvē jauni dambji un jālabo esošie – iedzīvotāju un viņu mantības pasargāšanai no samirkšanas. Arī no smiltīm un māliem salipināto Ogres dambi, kas neizturēja palu spiedienu un ļāva applūdināt vairāk nekā 100 māju. Tomēr, izrādās, ka ne katra konstrukcija, kas uzskatāma par dambi, atrodas Latvenergo pārziņā. To Neatkarīgajai pavēstīja Latvenergo HES tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičs. Juridiski uzņēmums esot atbildīgs par Pļaviņu HES dambjiem četru kilometru garumā, Ķeguma HES dambjiem divu kilometru garumā un Rīgas HES dambjiem 15 kilometru garumā. Pārējās hidrotehniskās būves uz Daugavas lejpus Pļaviņām formāli atrodas Zemkopības ministrijas kompetencē. Savukārt par norobežojošām būvēm un aizsargvaļņiem uz citām upēm atbild pašvaldības. «Ogres upes dambju izbūvi veica citas tā laika atbildīgās iestādes/institūcijas; tie nekad nav bijuši un arī pašlaik nav saistīti ar a/s Latvenergo, uzsver Dz. Ostaņēvičs, atminoties Rīgas HES būvniecības vēsturi.

Tagad nu izmirkušie ogrēnieši novada pašvaldībai pieprasa uzcelt jaunu kapitālu dambi vietā, kur Norupīte ietek Ogrē. Arī Ogresgala pagasta Dārziņu iedzīvotāji prasa dambi, prasa bagarēt upi – darīt jebko, kas pasargātu no plūdiem. Dusmīgā vēstulē mēram Edvīnam Bartkevičam viņi paziņo: «Mēs nevēlamies tikt glābti, mēs vēlamies, lai mūs vispār nav jāglābj.»

Latvenergo saregulē dabu

Formāli atbildība patiešām gulstas uz pašvaldību, taču bez valsts finansējuma šāda mēroga projekti neesot paceļami. No Daugavas kaskādes pasūtītāja – PSRS Enerģētikas ministrijas – šos tēriņus nekādi nepiedzīt, taču izpilddirektors Pēteris Špakovskis vedina vērtēt Latvenergo ietekmi: «Visā pasaulē nokrišņu daudzums pieaug. Tas pats notiek Latvijā, un hesu ietekmes zona paplašinās.» Arī plūdos cietušie ļaudis – runā, ar kuru gribi – vaino hesus. Tikmēr Dz. Ostaņēvičs, iespējams, ir vienīgais Ogres iedzīvotājs, kurš tic Latvenergo spējai nevis veicināt, bet – gluži otrādi – mazināt plūdus. Viņa teiktais gan vairāk attiecināms uz Pļaviņām: «Daugavas HES hidroelektrostacijām, īpaši Pļaviņu HES (PHES), pretēji sabiedrībā nereti paustajam viedoklim, ir nozīmīga loma, palīdzot tieši mazināt dabas stihijas izraisīto ietekmi. Laikus izraisītas ūdens līmeņa svārstības ūdenskrātuvēs palīdz salauzt ledu, kā tas tika darīts šogad jau nedēļu pirms plūdu sākuma – 12. aprīlī PHES ūdenskrātuvē, un pēc tam līmenis tika uzturēts, rēķinoties ar reālo, taču ļoti mainīgo, situāciju. Plūdu laikā, sekojot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieteikumiem, paceļot ūdens līmeni un turot to pieļaujamā augstumā, kas ir optimāls gan apkārtējo teritoriju, gan HES tehniskajai drošībai, tika veicināta ledus sakustēšanās un virzība uz ūdenskrātuvi, radot apstākļus labākai ledus iziešanai, tādējādi mazinot plūdu ietekmi Pļaviņu pilsētā.»

Hidroloģe Irēna Nikoluškina Latvenergo panākumus ledus laušanā gan apšauba. Tur, kur upes gultnei ir lielāks kritums, ūdens skrien bez aizķeršanās, savukārt uzstādinājumu vietās straume apstājas, līdzi atrautie sanesumi nosēžas, vižņi sablīvējas. «Tādi plūdi ir cilvēka darbības sekas,» rezumē hidroloģe. Šogad kritiskā ūdens līmeņa robeža Pļaviņās tika sasniegta, vēl pirms līdz turienei bija nonācis ledus no galvenās sastrēguma vietas – Jersikas. Turklāt ledus bija pārāk biezs, lai ar HES radītām ūdens līmeņa svārstībām to salauztu.

Viss ir saistīts

Ikvienam šķērslim, kas nonāk upē, ir tendence augt. Aiz ledus gabala blīvējas citi ledus gabali. Savukārt aiz katra baļķa Latvijas upēs pulcējas bebru armija, kas gādā klāt jaunus baļķus. Dzīvnieku vainošana Ogres dambja sagraušanā iedzīvotājos vien uzsita dusmas. Tomēr speciālisti simttūkstošgalvaino populāciju uzskata par tiešām nopietnu kaitnieku. Vides aizsardzības prasību dēļ bebru dambjus nedrīkst jaukt ārā, un tie darbojas kā tādi mazi hesi – paaugstinot ūdens līmeni upē un vienlaikus arī gruntsūdens līmeni piegulošajās zemēs.

«Ūdens plūsmā katrs šķērslis izraisa līmeņa pacēlumu. Upes vajadzētu tīrīt, kā tas tika darīts agrāk. Taču tādas valsts līmeņa programmas vairs nav,» problēmu rezumē hidroenerģētiķis un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes prodekāns Kārlis Siļķe. Ūdens vairs netek nost pat no meliorētiem laukiem.

Valsts uzņēmuma

Meliorprojekts valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš spriež, ka problēmas lielajās upēs daļēji ir saistāmas ar mazo upju netīrību. Jo brīvākas ir gultnes, jo ātrāk aizskrien palu ūdeņi. Taču tīrīt upju krastus nedrīkst, un arī pret bebru darbību Latvijā ir neiedomājami saudzējoša attieksme. Mazajām Kurzemes upēm ir vēl vien problēma – sanešu kustība jūrā notiek virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem, un upju grīvas aizsērē tā, ka pat zivis netiek iekšzemē. 2005. gadā kāds Užavas zvejnieks, par nēģiem, lašiem un peļņu domājot, uz savu galvu upi atraka un, protams, saņēma par to sodu. Taču zivis nāca iekšā bariem vien un varēja, kā nākas, iznārstot.