Apspriež arī citus modeļus veselības reformai
Valdībā veselības ministrijas (VM) izstrādātās koncepcijas pieņemšana par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli nerit raiti. Vēl uz divām nedēļām ir atlikta koncepcijas apstiprināšana, un, lai arī saskaņošana ar citām ministrijām notiek jau ilgu laiku, dokuments vēlreiz jāapspriež ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, kā arī Valsts kanceleju.
VM atbalsta tādu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kur veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana būtu sasaistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, taču nu valdība nolēmusi, ka ir jāizstrādā arī alternatīvs modelis, sasaistot veselības pakalpojumus tieši ar sociālajām iemaksām. Pēc divām nedēļām valdība šo jautājumu grasās skatīt vēlreiz.
VM neatkāpjas no saviem izstrādātajiem modeļiem veselības aprūpes finansēšanai, un, kā uzsver veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība), koncepcija ir pietiekami daudz izdiskutēta un ar citām ministrijām saskaņota. Arī par sabiedrības atbalsta trūkumu iecerētās reformas nevarot sūdzēties. Nupat veiktajā sabiedrības domas apmaiņā noskaidrots, ka 13 procenti noteikti ir par jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, 32 procenti – drīzāk piekrīt, bet 19 procentiem pašlaik grūti formulēt viedokli. Šie dati VM liek domāt, ka sabiedrības atbalsts ir, neraugoties uz iebildēm no dažādām ar veselības jomu saistītām organizācijām. «Ikviens jauninājums raisa pretestību, ar to mēs rēķināmies,» saka ministre.
Viens no modeļiem ir plānveida veselības aprūpi nodrošināt tikai tiem iedzīvotājiem, kuri maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli vai arī to sasaistot ar sociālās apdrošināšanas iemaksām. Otrs modelis, kuru tālākai apspriešanai virza pati VM, ir ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, nosakot tā saucamo veselības nodokli. No jaunākā koncepcijas varianta izriet, ka, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu, tās obligāto iemaksu minimālā maksājuma apmērs plānots 7,30 lati mēnesī jeb 87,60 lati gadā. Modelis nosaka ieviest speciālo veselības aprūpes budžetu, kur finansējuma avots būtu valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas 3,65 procentu apmērā, kuras maksās strādājošie. Tiek uzsvērts, ka iedzīvotāju nodokļu slogs nepalielināsies, jo nepieciešamie procenti tiks nodalīti no esošās ienākuma nodokļa likmes. Tā kā ar šo naudu vien veselības aprūpei nepietiktu, veselības budžetu papildinātu maksājumi no valsts par apdrošinātajiem iedzīvotājiem, piemēram, bērniem, pensionāriem, un iedzīvotāju brīvprātīgās iemaksas.
Vislielākās iebildes ir Finanšu ministrijai, ko pamanījis premjerministrs Valdis Dombrovskis, valdības sēdē nosaucot tās par apjomīgām, tāpēc koncepciju pieņemt vēl nevar. Finansisti uzskata, ka iecerētais VM budžeta pieaugums esot pārāk optimistisks.
Kritiku par VM izstrādāto veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli pauž tiesībsargs Juris Jansons. Viņaprāt, tas nenodrošina vienlīdzīgu veselības aprūpes pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī rada daudzas neskaidrības par koncepcijas lietderību un efektivitāti.
***
VIEDOKĻI
Juris Jansons, tiesībsargs:
– Netiek vērtēts, kā pēc koncepcijas īstenošanas uzlabosies, piemēram, medicīnas pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Ja arī Veselības ministrijas rīcībā ir šāds izvērtējums, tas netiek atspoguļots koncepcijas projektā. Visticamāk, iedzīvotāju atbalsts finanšu modeļa maiņai būtu daudz lielāks, ja būtu skaidrs, ka ar jaunā modeļa ieviešanu ārstniecības pakalpojumu pieejamība uzlabosies un pakalpojums būs kvalitatīvāks.
Ingrīda Circene, veselības ministre:
– Sabiedrības atbalsts, mūsuprāt, ir pietiekams. Aptauja rāda, ka 45 procenti iedzīvotāju atbalsta jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, bet 19 procentiem pašlaik ir grūti atbildēt, un šo cilvēku skaits varētu mainīties, iepazīstoties ar koncepcijas būtību. Tā sniedz piedāvājumu, kā ilgtermiņā palielināsim veselības nozares budžetu, un tas ļaus risināt svarīgākos jautājumus: mazināt rindas, mazināt pacientu līdzmaksājumus.