Piketā pie Ministru kabineta vietējo reģionālo pasažieru pārvadātāju atbalstam bija pulcējušies ap 200 atbalstītāju no Vidzemes un Kurzemes reģiona.
Rezolūcija ar konkrētām prasībām pēc piketa beigām tika iesniegta Valsts kancelejā. Starp jau iepriekš izteiktām prasībām pasažieru pārvadātāji aicinājuši valdību jau sākt domāt par 2014.gadu un dotācijas paredzēt atbilstoši tam, kādas būs reālās izmaksas par pakalpojumu 2013.gadā.
Pašreizējā situācijā, lai iekļautos pasažieru pārvadājumiem piešķirtajā finansējumā, pasūtītājam ir jāatstāj novārtā iedzīvotāju intereses un jāpārkāpj pastāvošā likumdošana, kura nosaka, ka valstij ir pienākums nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus visiem iedzīvotājiem.
Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas valdes loceklis Uldis Kolužs skaidro, ka nepietiekamo dotāciju un valsts parāda dēļ uzņēmumiem ir izveidojušies līdz pat 100 000 latu lieli parādi, kas neļauj autobusu parkiem veikt normālu uzņēmējdarbību. Viņš norādīja, ka, ja 15.aprīlī, kad tiek izmaksātas dotācijas, to apjoms joprojām būs tikai 50% no nepieciešamā, tiks sasaukta organizāciju ārkārtas sēde, kurā varētu lemt samazināt pārvadājumu apjomus par aptuveni vienu trešdaļu - tātad 20 dienas brauks, 10 - nebrauks. Tādējādi pārvadātāji izpildīs tikai tos pakalpojumus, par kuriem valsts ir samaksājusi.
Latgalē sabiedriskā transporta maršruta tīkls ir pārņemts no pašvaldībām un pēdējos gados samazināts tiktāl, ka ir parādījušās apdzīvotas vietas, kurp sabiedriskais transports kursē vien reizi nedēļā vai nekursē pavisam.
"Sabiedriskā transporta maršrutu tīkls tiek veidots, maksimāli ņemot vērā iedzīvotāju intereses, un vairākas reizes gadā tiek koriģēts. Savukārt finansējumu pasažieru pārvadājumiem valsts piešķir, neņemot vērā pārvadātāju prognozes. Un līdzekļu pārtēriņš šajā gadījumā ir tikai loģisks iznākums,"norāda plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.
Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja kategoriski nepiekrita tam, ka piešķirtais finansējums izlietots neefektīvi.
"Jā, iedzīvotāju blīvums reģionā ir mazs, bet kas tad ir vainīgs pie tā, ka iedzīvotāji izbrauc no reģiona, ja ne valstī īstenojamā politika," brīdināja Maļina-Tabūne.
Savukārt Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš uzsver, ka Kurzemes plānošanas reģionā maršrutu tīkla plānošana tiek veikta visefektīvāk.
"Darbs, kas ir ieguldīts, dod efektivitāti. Esam pārskatījuši maršruta tīklu, un mums ir viszemākā pašizmaksa". Taču, atņemot plānošanas reģioniem pārvadājumu pasūtīšanas funkciju, ieguldītais darbs var izrādīties veltīgs. Tādēļ kopīgi jāmeklē problēmas risinājums, neatņemot plānošanas reģioniem pārvadājumu pasūtīšanas funkciju, norādīja Godiņš.
Galvenais iemesls, kāpēc pārvadātāji cieš zaudējumus, pēc Godiņa teiktā, ir tas, ka nav iespējams veikt ilgtermiņa maršrutu plānošanu.
Savukārt Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norāda, ka saskaņā ar Saeimas un valdības lemto valsts budžets pārvadātāju zaudējumus sedz tikai par 2011.gadu.
"Ja esam gatavi likumu vērt vaļā, varētu būt diskusijas par to, kurš sedz un kurš pieņem galīgo lēmumu par to, kādus pārvadājumus pasūtām. Ministrija piedāvāto modeli var ieviest tikai uz priekšu, bet ir jāmeklē veids, kā kompensēt vecos parādus. Ministrija ir gatava vērsties Saeimas komisijā ar likuma grozījumu priekšlikumu.Mūsu priekšlikums paredz, ka plānošana notiek tur, kur notiek pārvadājumi - reģionos, pašvaldībās, tuvāk iedzīvotājiem, kur labāk zina iedzīvotāju vēlmes. Savukārt līgumi tiek slēgti centralizēti, lai saskaņotu vietējos pārvadājumus ar starppilsētu pārvadājumiem, kas būtu efektīvāk izmantoti līdzekļi," teica Matīss.
SM piedāvājums ļaušot saskaņot vietējos pārvadājumus ar reģionālajiem pārvadājumiem, kontrolēt, kādas ir izmaksas šādiem pārvadājumiem.
Ministrs pagājušajā nedēļā ticies ar pasažieru pārvadātājiem un viņi priekšlikumus atbalstījuši, savukārt Latvijas Pašvaldību savienība tos vērtēs līdz 12.aprīlim.
Būs jāmeklē risinājums reģionālo pasažieru pārvadātāju līdzšinējo zaudējumu segšanai, šodien žurnālistiem teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Pēc viņa teiktā, varētu domāt par finansējumu no valsts budžeta, ja izdodas atrast risinājumu, kā novērst līdzšinējās situācijas atkārtošanos. Proti, otro gadu pēc kārtas atkārtojas viena un tā pati situācija - plānošanas reģioni ir saplānojuši pasūtījumu lielākā apmērā, nekā paredz budžeta finansējums šiem mērķiem.
"Jāņem vērā, ka diemžēl vēl aizvien esam sasaistīti ar [bijušā satiksmes ministra Aināra] Šlesera laikā noslēgtajiem līgumiem, kas, manuprāt, paredz arī samērā neadekvātu kompensācijas mehānismu, kas veidots tādā trekno gadu izpratnē," vērtēja premjers.
Viņš norādīja: iepriekšējos gados esam strādājuši pie tā, lai nodrošinātu lielāku kontroli pār pārvadātāju izdevumiem un pieprasījumu pamatotību, kas zināmā mērā ir ietverts spēkā esošajos normatīvajos aktos.
Viņš piebilda, ka arī pagājušajā gadā likās, ka risinājums tika nodrošināts, bet Saeimā likumprojekti iestrēga un "palikām pie tās pašas nefunkcionējošās sistēmas", tādējādi otro gadu pēc kārtas jāsastopas ar tām pašam problēmām.