Igaunijas galvaspilsētas mērs Edgars Savisārs savā grāmatā “Patiesība par Igauniju”, analizējot situāciju Baltijā, apgalvo, ka latvieši ir viltojuši 2011. gada tautas skaitīšanas datus.
Tallinas mērs grāmatā apgalvojis, ka Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins tautas skaitīšanas laikā esot lūdzis Norvēģijā dzīvojošajiem bijušajiem alūksniešiem dzīves vietu reģistrēt Latvijā.
A. Fomins šādus apgalvojumus noraida un ir vērsies ar vēstuli pie E. Savisāra. Alūksnes novada vadītājs uzsver, ka nekad nav izteicis šāda veida lūgumu esošajiem un bijušajiem Alūksnes iedzīvotājiem, un uzskata, ka minētā informācija par rezultātu viltošanu nav patiesa.
Sarunā ar nra.lv A. Fomins atzīst, ka nekādi sīkāki paskaidrojumi vai cita veida atbilde no Edgara Savisāra pagaidām nav saņemta. Aivars Fomins arī norāda, ka neredzot nekādu loģisku pamatojumu Tallinas mēra rīcībai. Alūksnes novada vadītājs norādīja arī to, ka viņam neesot radu vai kādu citu tuvu personu, kas dzīvotu Norvēģijā, tādēļ šīs valsts piesaukšana, tāpat kā rezultātu viltošanas fakts, viņam šķietot pilnīgs absurds.
Tikmēr Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvis Aldis Brokāns nra.lv akcentē: tā kā tautas skaitīšanas process tika rūpīgi pārdomāts, tad pat teorētiski neesot iespējama jebkāda datu falsifikācija.
Tikmēr Edgars Savisārs grāmatā paskaidrojis, ka krāpšanās esot bijusi vajadzīga, lai panāktu to, ka Latvijā dzīvo vairāk par diviem miljoniem iedzīvotāju, jo, iedzīvotāju skaitam samazinoties zem divu miljonu atzīmes, tas būtu liels psiholoģiskais trieciens latviešu tautai. Savisārs uzsvēris, ka šīs robežas pārvarēšanai esot ne vien lūgta ārzemēs dzīvojošo latviešu palīdzība, bet arī pagarināts reģistrācijas laiks, jo sākotnēji noteiktajā termiņā nepieciešamo divu miljonu barjeru pārkāpt neizdevās.
Kā jau iepriekš ziņots, Latvijā 2011. gada 1. martā saskaņā ar Tautas skaitīšanas rezultātiem dzīvoja 2 070 371 iedzīvotājs, līdz ar to kaut vai tikai nedaudz, tomēr kritiskā divu miljonu robeža tika pārvarēta.
Tomēr Aldis Brokāns uzsver, ka tautas skaitīšanas galvenais mērķis bija iespējami precīzi noteikt faktisko Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, neatkarīgi no tā vai tas būtu zem vai virs 2 miljoniem. Tie iedzīvotāji, kuri nebija sevi saskaitījuši internetā vai viņus intervētājam neizdevās sastapt dzīves vietā (Savisāra ieskatos tas ir tautas skaitīšanas pagarināšanas laiks), saskaitījās kopā nedaudz mazāk par 6 tūkstošiem, jāatzīst, ka šis skaits ir nebūtisks salīdzinājumā ar 650 tūkstošiem iedzīvotāju, kuri saskaitījās sākotnēji, norāda Brokāns. Iespējams, šāds pārpratums radies tādēļ, ka CSP aicināja ārzemēs dzīvojošos piedalīties tautas skaitīšanā, jo iedzīvotāji, kuri uzturas ārzemēs līdz 1 gadam, tiek ieskaitīti Latvijas patstāvīgo iedzīvotāju skaitā.
Ņemot vērā, ka Igaunijas portālā postimees.ee rakstīts par tautas skaitīšanas rezultātu viltošanu arī Igaunijā un Lietuvā, iespējams, ka savas vainas mazināšanai Tallinas mērs vērsies arī pret Latviju, tomēr šādu iespēju Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvji nekomentē.