Tā sauktā Lemberga prāva, kuru turpmāk iztiesās jauns tiesas sastāvs, atsākās ar tradicionālajiem atbalstītāju ziedu klēpjiem Ventspils mēram, TV kameru un fotoaparātu biezokni, skarbu konfrontāciju pušu starpā un noraidījumu trim prokuroriem.
Ar joni sācies, process gan tūlīt uzskrēja uz sēkļa. Tiesa pat ņēma piecu minūšu pārtraukumu, lai izlemtu, vai izsludināt nedaudz garāku (dažu stundu) pārtraukumu. Par iemeslu tam bija Ventspils mēra Aivara Lemberga pieteiktais noraidījums trim prokuroriem, kā arī lūgums dot iespēju no jauna sagatavot rakstisku motivāciju šim noraidījumam. Rakstisku motivāciju šajā sakarā viņš bija iesniedzis jau iepriekš – sākot šo procesu iepriekšējā tiesas sastāvā 16. februārī. Tomēr tagad process jāsāk pilnīgi no jauna, līdz ar to arī motivācija jāiesniedz no jauna.
A. Lemberga lūgumam bija sekas – advokāti atteicās izteikt savu viedokli, jo atbilstīgi likumam pēc noraidījuma pieteikuma paskaidrojumi ir jāsniedz prokuroriem. Savukārt prokurori atteicās sniegt paskaidrojumus, kamēr nebūs zināma noraidījuma pilna motivācija.
Noraidījuma motivācija šoreiz bija vēl nopietnāka (uz 75 lapām) nekā iepriekš – Rīgas apgabaltiesa ir pieņēmusi izskatīšanai A. Lemberga civilprasību pret Juri Jurisu, Jāni Ilsteri un Ilgu Paegli, kā arī uzņēmēju Aināru Gulbi par 330 000 latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu sakarā ar to, ka viņi pārkāpuši cilvēktiesības, Satversmi un vairākus likumus, izpaužot sensitīvus datus par A. Lemberga veselības stāvokli, slimībām, veselības prognozi u. tml. Turklāt vēl 40 000 latu A. Lembergs vēlas piedzīt no J. Jurisa, J. Ilstera un I. Paegles sakarā ar to, ka viņi publiskojuši A. Lemberga privāto telefona sarunu ar uzņēmēju Andreju Ēķi.
Sensitīvo datu izpaušana notikusi tā, ka J. Juriss, ieņemdams prokurora amatu, devis uzdevumu prokuroriem J. Ilsterim un I. Paeglei izsniegt četriem cietušajiem vairākus sējumus krimināllietas materiālu, tostarp tos sējumus, kuros iekļautas izziņas par A. Lemberga veselības stāvokli.
Kriminālprocesa likumā noteikts, ka cietušajiem izsniedzami tie materiāli, kas tieši attiecas uz viņiem. Kā norādīja A. Lembergs, viņa veselības stāvoklim 2007. gadā, kā arī viņa privātajām telefona sarunām 2006. gadā nav nekāda sakara ar "cietušo ciešanām", kas notikušas no 1993. gada sākuma līdz 1995. gada februārim, t. i., laika posmā, kad, pēc prokuratūras domām, A. Lembergs no cietušajiem ir izspiedis četru uzņēmumu kapitāla daļas.
Savukārt cietušie šos materiālus nodevuši tālāk masu medijiem. Piemēram, laikraksts Diena nopublicēja, ka A. Lemberga krimināllietas materiālus ieguvis tieši no cietušā A. Gulbja.
Iepriekšējā reizē (16. februārī), kad A. Lembergs pirmo reizi pieteica noraidījumu prokuroriem, nebija zināms, vai tiesa šo civilprasību pieņems izskatīšanai. Turpretī tagad jau ir zināms, ka Rīgas apgabaltiesa A. Lemberga prasību pieņēmusi izskatīšanai, uzsākta tiesvedība, prokurori ir snieguši savus paskaidrojumus lietā un pati tiesas sēde notiks oktobrī. Mantiskā prasība pret prokuroriem ir ļoti nopietns iemesls uzskatīt, ka prokurori nevar īstenot likumos noteikto kriminālprocesa objektīvu norisi, ka apsūdzētais un prokurori atrodas personiskā konfliktā. Turklāt prokurori faktiski jau ir nonākuši materiālā atkarībā no apsūdzētā – viņš, piemēram, var atsaukt savu civilprasību vai izmainīt to u. tml.
Tiesa savu lēmumu – pieņemt vai nepieņemt noraidījumu – paziņos pirmdien.
Kā jau ziņots, tiesas sastāvs Lemberga prāvā mainīts tāpēc, ka pensijā aizgāja iepriekšējā tiesas sastāva rezerves piesēdētāja. Turpmāk krimināllietu iztiesās profesionāli tiesneši Boriss Geimans, Ligita Kuzmane, Irīna Jansone, bet Ārija Ždanova būs rezervē gadījumam, ja kāds no tiesnešiem garā procesa laikā vairs nevarēs turpināt darbu.
Tāpat kā iepriekš, vispirms tiesa izlēma, ka procesa laikā žurnālisti nedrīkstēs filmēt, fotografēt un nezin kāpēc arī veikt audioierakstus (pati tiesa veic pilnu procesa audioierakstu). Pret filmēšanu un fotografēšanu iebilda cietušo pārstāvji, turpretī apsūdzētie un viņu advokāti visi kā viens aicināja atļaut brīvu žurnālistu darbību. Atšķirībā no iepriekšējās reizes pret filmēšanu un fotografēšanu neiebilda pat prokurori, vien norādot, ka tehniski būtu jānodrošina, lai tas netraucētu prāvas dalībnieku darbu.