Paziņos gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu

Šodien paziņos 2012.gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu, kā arī par "Jaunvārdu kalves" krājumu, informē Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka.

Kā ziņots, priekšlikumos par "Gada spārnoto teicienu" pieteiktas vairākas ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) sacītās frāzes, tostarp no premjera Vecgada uzrunas. No premjera Vecgada uzrunas iesūtīts Dombrovska sacītais, ka "Latvija būs veiksmes stāsts tikai tad, kad tā domās iedzīvotāji", un uzruna "Godātie Latvijas iedzīvotāji un valsts patrioti visā pasaulē!". Uz "Gada spārnotā teiciena" titulu pieteikts arī Dombrovska sacītais saistībā ar "Vienotības" frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa auto lietu: "Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķa pārkāpumu tiks izskatīta."

Pērn jūnija sākumā portāla "Pietiek.com" rīcībā nonākušie dokumenti liecināja, ka Zaķis ticis pie jaunas automašīnas "Volvo XC60", nenomaksājot valstij aptuveni 8800 eiro (6160 latu) pievienotās vērtības nodokli (PVN). Publicētajā deputāta e-pasta vēstuļu sarakstē ar "Mūsa Motors Rīga" saistībā ar šo lietu tiek apspriesta nepieciešamība kādam starpniekuzņēmumam Lietuvā maksāt 1000 eiro (700 latu), lai varētu tikt īstenota nodokļa apiešanas shēma. Pēc šī darījuma publiskošanas un tam sekojošā skandāla Zaķis no sava uzņēmuma automašīnu atpirka. Veicot šo darījumu, PVN saskaņā ar politiķa teikto esot nomaksāts.

Tāpat uz spārnotā teiciena titulu pretendē kādas žurnālistes sacītais: "Ja būtu jānosaka gada vārds, nevārds politikā, tas 2012.gadā noteikti būtu "demisija"." Pieteikts arī politoloģes Žanetes Ozoliņas LR1 sacītais: "Eiropas "kuģis" negrimst, bet viņš ir jānoliek uz stabiliem pamatiem!"

Savukārt uz gada vārda titulu pretendē vārdi fotorēt, sekotne, traukotne, naudiņš, "spridzīgi, prīmā, jauks, iznesīgs, vai ku labs, jestri....", "pludbols vai pludbumba", mēdiņi, dažpadsmit, daždesmit un sadakšot.

Uz gada nevārdu kandidē - polārblāzma, "dēļ naudas, dēļ sliktās pašsajūtas u.tml.", krieviskais "davai", angliskais "meinstīms", vāciskais "stādīt priekšā", saiklis "jo", ja to lieto nevietā, atgriezt parādu, deinstitucionalizācija, "Fukusima" un reciklēt.

Par vārdu "forši" jau esot iesūtīts ļoti daudz viedokļu un priekšlikumu. Izrādās, daudziem tas ir visai pieņemams un pierasts, tomēr tā vietā ir ieteikti arī vismaz 50 citi vārdi, akcentēja Sinka. Šajā akcijā mēģināts meklēt atbildes uz jautājumu "Vai tas uz palikšanu?" par sen radušos, bet nesen atdzīvojušos un plaši izmantoto vienkāršrunas vārdu "forši".

Kategorijā "Gada vārds" varēja iesūtīt spilgtākos un trāpīgākos no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši popularitāti vai arī lietoti ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi. Savukārt kategorijā "Gada nevārds" - spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi sagrozītā nozīmē.

Kategorijā "Gada spārnotais teiciens" varēja iesūtīt priekšlikumus par spilgtākajiem vai dīvainākajiem no dažādajiem teicieniem, kas attiecīgajā gadā bieži lietoti vai sabiedrībā sevišķi pamanīti.

Šogad ir izveidota arī jauna kategorija "Jaunvārdu kalve", kurā plānots rast ikdienas dzīvei derīgus un viegli saprotamus jaunvārdus.

Saņemtos ieteikumus vērtēja dažādu jomu lingvisti un valodas praktiķi no trim organizācijām - RLB Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas.

Akcijas mērķis ir veicināt vērīgāku attieksmi pret savu valodu un tās formu tīrību, ik gadu tāda notiek daudzās pasaules valstīs gan Eiropā, gan arī ASV un Austrālijā.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais