Par gada vārdu izraudzīts "kvadrātkods"; par nevārdu - "sadarbspējīgs" [papildināts]

© pexels.com

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) par 2021.gada vārdu ir izraudzījusies "kvadrātkods", savukārt par gada nevārdu atzīts "sadarbspējīgs".

Kategorijai "Gada vārds" tika iesūtīts daudz jaunu vārdu, kādus iepriekš konkursa rīkotāji nebija saņēmuši.

Žurnālists un publicists Egils Zirnis norādīja, ka 2021.gada vārda finālisti bija "balstpote", "kvadrātkods", "līdzestība", "ribjosla", "staķīši" un "tīkšķis." Viņš skaidroja, ka ar "līdzestību" saprasta abpusēja ārstu un pacientu uzticība, "ribjosla" apzīmē "grubuļainās joslās uz ceļiem, lai braucēju ribas nebūtu uz ceļiem", "staķīši" - Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa (PP) gādātie stabiņi uz ceļiem, savukārt ar "tīkšķi" apzīmē patikšanu pogu sociālajos tīklos, bet "kvadrātkodu" - ātrās atbildes kodu, ko veido kvadrātveida laukumā izkārtoti mazāki kvadrāti.

Savukārt 2021.gada nevārda finālisti bija "iekļaujoša valoda", kas apzīmē neaizspriedumains valodas lietojumu, "lokalizē" - ugunsgrēka dzēšanu vai tā ierobežošanu teritorijā, "murālis" - sienas gleznojumu, "posts" - ierakstu. Šajā kategorijā uzvarēja nevārds "sadarbspējīgs", kas apzīmē digitālo Covid-19, tostarp pārslimošanas, sertifikātu.

Sociolingviste Vineta Poriņa norādīja, ka starp nevārdiem, kas neiekļuva finālā, bija arī tādi kā "kontaktpersona", kam Covid-19 pandēmijas laikā parādījās negatīva konotācija, "pielemt", ko var aizstāt ar vārdu "lemt", kā arī "pamest amatu".

Viņa skaidroja, ka viens no aspektiem, kas atspoguļo latviešu valodas lietojumu, ir izglītības sistēma.

"Skola ieliek pamatus latviešu valodas prasmei, un, ja šie pamati būs spēcīgi, tad arī oficiāli lietotā valoda kļūs tīrāka," uzskata Poriņa.

Par gada savārstījumu žūrijas locekļi atzinuši virsrakstu "Honda līdz 2050.gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem." Tāpat starp finālistiem bijuši arī "Bitkoina maininga pūlu hešre[i]ts", "Ceļa ziemas uzturēšanas darbi" un "Testu var neveikt persona, kura ir bijusi pozitīva ar vīrusu Covid-19 mazāk kā 90 dienas iepriekš no inficēšanās brīža vai ir potēta pret šo vīrusu 21 dienu atpakaļ, no otrās puses skaitot".

2021.gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) "Draugi, nav labi!", Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīša "Govij štepseli izraut nav iespējams!", Gaita Lazdāna jaunajā dziesmā "Mirdzēt vai dzist" aptaujas kandidātu iesūtītāju saklausītie piedziedājuma vārdi "Sadursimies, rokās sadursimies!" un Roberta Priekuļa ieraksts "Tevi noķers pie mājas durvīm un nopotēs kā traku suņuku", bet par uzvarētāju atzīts Valsts prezidenta Egila Levita komentārs pēc potes saņemšanas: "Ļoti labi jūtos - es neko nejūtu!".

Savukārt Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2021.gada spārnotais teiciens ir epidemiologa Ugas Dumpja izteiciens "Sapinušies sociālajos tīklos," preses ko

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais