Par šā novada vizītkarti droši var dēvēt lugu Latgola.lv, kas latgaliski stāsta par Baltinavas dzīvi. Tas ir vismazākais Latvijas novads, un, lai arī vismazākais, problēmas tur ir tādas pašas kā citur Latgalē: augsts bezdarba līmenis, demogrāfijas bedre, iedzīvotāju skaita kritums un nabadzība. Tomēr negācijas līdzsvaro intensīvā kultūras un sporta dzīve.
Savulaik Baltinava bija daļa no Balvu rajona, taču reģionālās reformas laikā tā izvēlējās neapvienoties ne ar vienu, bet palikt pati par sevi: par to arī nobalsoja vairākums pagasta iedzīvotāju. Sākotnēji bija domāts, ka novads būs lielāks, bet pēdējā brīdī citi pagasti pārdomājuši un pievienojušies citiem novadiem, tā nu baltinavieši palikuši vieni paši.
Viegli tas nav bijis, nācies stipri pacīnīties par savu suverenitāti. Viennozīmīgas attieksmes pret notikušo pašlaik šīs puses ļaudīm nav – ir kas atbalsta šādu soli, ir kas šaubās par tā pareizību, tomēr krasas nostājas pret to nav: ja reiz tā izlēmuši, tad tā ir pareizi. To liecina arī aptaujāto viedokļi. «Tāpat vien dzīvojām, kad bijām Balvu rajonā, tā ir tagad. Vissliktākais ir tas, ka cilvēku te kļūst arvien mazāk – jauni cilvēki aizbrauc uz citām Latvijas pilsētām vai ārzemēm, paliek vien pensionāri,» nopūšas veikalniece Anastasija.
Viņa atzīst, ka problēma jau pazīstama visiem lauku novadiem, ne tikai šim mazajam pierobežas ciematam. Arī pie veikala satiktie baltinavieši atbild īsi, ka Baltinava jau ir visas Latgales problēmu koncentrāts un tam nu nav liela nozīme, vai «Baļtinova ir poti por sevi vai kūpā ar kuodu cytu». Skaidrs esot viens: ja valsts nepagriezīsies ar seju pret laukiem, nebūs, kas dzīvo ne tikai Baltinavā, bet arī citviet Latvijā.
Bezdarbs nesarūk
Priekšsēdētāja Lidija Siliņa gan ir pārliecināta, ka, esot atsevišķa novada statusā, Baltinava tomēr ir ieguvēja. Ja būtu apvienojušies ar Balviem, tagad būtu nomale, par kuras attīstību diez vai tik ļoti uztrauktos. Zelta kalni neesot, un tos solīt nevarot, taču patstāvība ir devusi iespēju īstenot desmit attīstības projektus, piemēram, ūdenssaimniecība, renovēta arī Kristīgā speciālā internātpamatskola, rekonstruēts pašvaldības ceļa posms, izremontēts interešu centrs, sakārtota Svātūnes peldētava, atjaunota estrāde. Tāpat palielinājies darba vietu skaits, pašvaldībā vien strādā
25 cilvēki – kaut vairākums uz pusslodzi, tomēr tā esot iespēja noturēt uz vietas savus speciālistus. Vaicāta par augsto bezdarba līmeni, kas dažādos avotos tiek minēts visai atšķirīgs, sākot no 43 līdz 25%, domes priekšniece piekrīt, ka tas nav mazs, taču tik liels cipars esot pamatojams ar to, ka tiek uzskaitīti burtiski vai visi bezdarbnieki. Tā kā Baltinavas ciemā ir sava nodarbinātības dienesta darbiniece, gan viņa, gan pašvaldība gandrīz aiz rokas aizvedot reģistrēties katru, kas ir bez darba.
Daži arī atgriežas
L. Siliņa atzīst, ka darba iespējas šeit nav plašas: pamatā tās ir zemnieku saimniecības – par nopietnām var dēvēt gan tikai piecas (novadā apstrādāti tiek 94% lauksaimniecības zemes). Un tad vēl paliek – pasts, veikali, aptieka, arī valsts atbalstītā mājražotāju programma, lai gan par to interese neesot liela. Visvairāk priecējot tas, ka pēdējā laikā uz Baltinavu sākuši atgriezties jaunieši: trīs jauni puiši izveidojuši zemnieku saimniecības (viņu vidū arī Lidijas dēls). Viņi patiešām esot lieli novada patrioti, kas pavelk līdzi arī citus. Iespējams, ka atgrieztos arī citi, taču sākt visu no nulles būtu tikpat kā neiespējami. Pirmām kārtām tāpēc, ka pašvaldībai nav sava dzīvokļu fonda. «Tas, kas mums ir, tie ir grausti, kur nav iespējams dzīvot. Tā ir liela mūsu problēma, tāpat sociālās mājas trūkums. Diemžēl sociālie izdevumi jau tā ir lieli – garantētais iztikas minimums, visa veida pabalsti, tāpēc tuvākajā laikā neko jaunu uzbūvēt nevarēsim,» nopūšas domes priekšniece, piebilstot, ka liela daļa pašvaldības naudas aiziet arī izglītībai: valstī tie salīdzinoši ir vislielākie izdevumi (uz vienu bērnu).
Bērnu šogad vairāk
«Mums ir četras izglītības iestādes: vidusskola, Kristīgā speciālā internātskola, mākslas un mūzikas skola, bērnudārzs,» uzskaita L. Siliņa. Visiem skolēniem nodrošinātas brīvpusdienas, prēmijas olimpiāžu godalgoto vietu ieguvējiem, ir skolas autobuss, abas skolas ir renovētas, uzbūvēta sporta zāle, aprīkoti dabas zinātņu kabineti. Lielākās raizes, ka skolēnu skaits nepārtraukti sarūk. Pašlaik gan ir visi klašu komplekti, taču priekšā esot 2013. gads, kad grūti būs izveidot
1. klasi. L. Siliņa gan ar cerību skatoties nākotnē, jo šis gads bijis ar jaundzimušajiem krietni dāsnāks nekā iepriekšējie – klāt nākuši 9 bērni, un zināms, ka drīzumā būs vēl.
***
UZZIŅAI
• Vieta: Latvijas ziemeļaustrumi, robežojas ar Kārsavas, Viļakas un Balvu novadu, Krievijas Federāciju
• Novada platība: 18 466,7 hektāri
• Iedzīvotāji: 1178 (pēc jaunākajiem Centrālās statistikas datiem)
• 82% latviešu
• Bezdarbs: 25,8% jeb 219 bezdarbnieki
• Baltinavas vidusskolā – 144 skolēni
• Pamatbudžeta ieņēmumi 2011. gadā 1,1 miljons latu
• Kultūras dzīve: teātris Palādas
• Dzīvo lugu autore un režisore Anita Ločmele (Danckovīte)
• Mūzikas festivāls Osvalds
• Boņuka balva kā vislatgaliskākajam novadam
Avots: Baltinavas novada dome