Drošības policija gatavojas aizliegt paramilitāras organizācijas
Drošības policija apkopo materiālus, lai panāktu vairāku galēji labēju, radikālu un paramilitāru organizāciju aizliegšanu, Neatkarīgajai apliecināja Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks.
Visticamāk aizliegums skars Gustava Celmiņa centru, kura aizsegā darbojas drošības iestāžu nepārtraukti uzmanītie pērkoņkrustieši.
Iespējams, ka līdzīgs liktenis piemeklēs arī aizsargu organizāciju, taču J. Reiniks ir drošībniekiem raksturīgi lakonisks. «Mēs vācam materiālus, lai aizliegtu dažādas paramilitāras organizācijas,» teica DP vadītājs.
Ja DP izdosies savākt pietiekami pārliecinošus dokumentus, šīs biedrības izslēgs no Uzņēmumu reģistra (UR) Biedrību un nodibinājumu reģistra, līdz ar ko tām tiks apgrūtināta pastāvēšana un ar valsti kārtojamo saistību izpildīšana. Tiesa, DP reiz jau mēģināja panākt, lai netiktu reģistrēta radikāla nacionālboļševiku atbalsta organizācija NBP, taču likumu nepilnību dēļ 2005. gadā UR nedrīkstēja atteikt reģistrāciju. Pēc šīs neveiksmes DP izpelnījās toreizējās tieslietu ministres, tagadējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas asu kritiku. Savukārt organizācija joprojām eksistē un ir atrodama UR reģistros.
Pēdējo reizi Gustava Celmiņa centrs sabiedrības uzmanības lokā nonāca pēc tam, kad Drošības policija oktobra nogalē arestēja organizācijas līderi Igoru Šiškinu, kas jau 90. gadu nogalē tika arestēts par uzvaras monumenta spridzināšanu. Tolaik organizācija sevi dēvēja par Pērkoņkrustu. Drošības dienestiem interesants viņš bijis arī draudzīgo attiecību dēļ ar dažādu valstu, piemēram, Ukrainas, neonacistu organizācijām.
Pēc neoficiālas informācijas, oktobrī I. Šiškinu aizturēja laikā, kad viņš iegādājās sprāgstvielas. Kļuvis neuzmanīgs vai pārgalvīgs, viņš savu vēlmi pēc sprāgstvielām bija darījis zināmu pārāk plašam paziņu lokam. To izmantoja DP darbinieki un darījumam piespēlēja savu cilvēku. Vēlāk, pārbaudot I. Šiškina mājokli, tajā atrasti ne tikai šaujamieroči, bet arī daļēji un nemākulīgi demontēta mīna, kas nevīžīgās attieksmes dēļ kuru katru brīdi varēja eksplodēt.
DP detalizētu informāciju par šiem notikumiem pagaidām nesniedz, taču J. Reiniks sola, ka ziņkārīgie visu varēs uzzināt, kad lietu izskatīs tiesā.
I. Šiškins iepriekš vairākkārt nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. 90. gadu beigās viņš kopā ar vairākiem citiem pērkoņkrustiešiem notiesāts tā dēvētā uzvaras pieminekļa spridzināšanas lietā. Toreiz viņš pāris gadus pavadīja cietumā, līdz 2001. gadā atbrīvots. Pēdējos gados viņš ir bijis regulārs viesis nacionālradikāļu publiskajos pasākumos.
DP jau iepriekš atzinusi, ka biedrība Gustava Celmiņa centrs ir pērkoņkrustiešu piesegorganizācija, kuras ideoloģijas pamatā ir baltās rases pārākums pār citām, un tā ir naidīga demokrātiskas valsts vērtībām. DP norāda, ka I. Šiškins gan mutiski, gan ar plakātu palīdzību dažādos publiskos pasākumos paudis antisemītiskus uzskatus.
Saskaņā ar savulaik iztiesātās krimināllietas materiāliem, nelegālā Pērkoņkrusta organizācija izveidota 1995. gadā. Tās biedri trīs reizes organizēti spridzināja pieminekli padomju armijas karavīriem, Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem Uzvaras parkā Rīgā, pēdējā spridzināšanas reizē 1997. gada 5. jūnijā divi organizācijas biedri gāja bojā.