Sabiedrības diskusiju mājaslapā www.musuvalsts.lv 31. oktobrī publicēts darba grupas izstrādātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projekts, un pilsoņi, jo sevišķi Reemigrācijas plāna mērķauditorija – ārzemēs dzīvojošie, tiek aicināti izteikt savas domas – balsojot (par vai pret) un komentējot. Apspriešana notiks līdz 19. novembrim, un rezultātus izmantos, lai līdz 2012. gada 14. decembrim izstrādātu Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projektu.
Reemigrācijas atbalsta pasākumu mērķis ir atbalstīt tos ārzemēs dzīvojošos Latvijas piederīgos un viņu ģimenes locekļus, kuri apsver iespēju vai ir jau izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā, vai arī vēlas dibināt savu uzņēmumu vai citādi attīstīt biznesa saiknes ar Latviju.
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns ietver septiņus priekšlikumus, arī informāciju par darba tirgus pieejamību, latviešu valodas apmācību ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, atbalstu skolēniem, kas atgriežas mācīties Latvijā, un arī personu loka paplašināšanu, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu (iespējas saņemt repatrianta statusu arī tiem Latvijas valsts piederīgajiem, kas izceļojuši no valsts pēc 1990. gada 4. maija, izceļošanas brīdī bija sasnieguši pilngadību un ārpus Latvijas dzīvojuši vismaz desmit gadus. Cilvēkam ir jāspēj apliecināt savu prombūtni un jābūt reģistrētam mītnes zemē).
«Es priecātos, ja rezultātā tiktu pieņemts jebkāds reemigrācijas plāns, jo gadiem esam dzirdējuši tikai tukšus solījumus, bet nu, runājot par apspriešanu, es būtu gandarīta, ja cilvēki atbalstītu visus punktus, jo īpaši darba tirgus informācijas pieejamību un repatriācijas likuma piemērošanu arī ekonomiskajiem bēgļiem,» Neatkarīgajai teic Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) valdes locekle Laima Ozola.
Statistika liecina, ka laikā no 2000. līdz 2011. gada sākumam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par apmēram 300 000 cilvēku. No šā skaita 213 000 iedzīvotāju ir emigrējuši. Galvenie iedzīvotāju emigrācijas iemesli bija zemais atalgojums, ES veco dalībvalstu darba tirgus atvēršana un straujais bezdarba kāpums krīzes laikā. Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, turpmākajos gados darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai un mainoties tās struktūrai, Latvijā kļūs arvien aktuālāki. Ekonomikas ministrijas izstrādātais izaugsmes mērķa scenārijs paredz, ka līdz 2020. gadam ekonomika augs vidēji par 4–5% gadā, savukārt, pieaugot labklājības līmenim, nākamajā desmitgadē – vidēji par 3–4% gadā. Vienlaikus sagaidāms, ka negatīvās demogrāfijas tendences turpināsies arī nākotnē, kas var kavēt izaugsmi. Pie šāda ekonomikas attīstības scenārija prognozēts, ka ilgtermiņā – līdz 2030. gadam – varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darba vietu, kuru aizpildīšanai būs nepieciešams papildu darbaspēks.