Lai padarītu Rīgu pieejamāku cilvēkiem ar redzes invaliditāti, sabiedrisko transportu galvaspilsētā varētu padarīt sadzirdamu - šāda ideja jau guvusi atbalstu biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" NVO inkubatorā un tās iniciatori sākuši darbu pie nopietnāka projekta izstrādes, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Rīgas pilsētas organizācijas vadītāja Sarma Pārstrauta.
LNB ideja paredz, ka sabiedrisko transportu no ārpuses varētu aprīkot ar raidītāju, kas reaģētu uz pults signālu. Kad sabiedriskais transports tuvotos pieturai, cilvēks, nospiežot pults pogu, savā raidītājā saņemtu informāciju par pienākušā transportlīdzekļa maršrutu un virzienu. Tādējādi informācija par transportu tiktu atskaņota tikai konkrētā ierīcē un tikai tad, kad konkrētam cilvēkam tas nepieciešams, neradot papildu trokšņus pilsētā.
"Ritenis no jauna nav jāizgudro - audiālie risinājumi ir ļoti daudzās vietās pasaulē, piemēram, Čehijā, tas tiek ieviests Vācijā, Drēzdenē, Krievijā, Maskavā un ir testēts Sanktpēterburgā. Kāpēc mēs esam sliktāki?" stāstīja Pārstrauta.
LNB pārstāve atzina, ka projekts citviet saistīts ar ievērojamiem izdevumiem, taču viņa uzsvēra, ka Rīgas transports jau ir aprīkots ar globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), tāpēc to būtu nepieciešams aprīkot tikai ar raidierīcēm un izmaksas būtu zemākas.
"Ideja ir tapšanas stadijā, un, protams, tā nebūs ļoti ātra un ļoti fiksa. Biedrības "Pilsoniskā alianses" ideju konkursā mūsu ideja kā viena no interesantākajām tika virzīta inkubatoram, ar to palīdzēs strādāt un virzīt tālāk, lai nepaliktu uz vietas, bet tā saistīta ar samērā lieliem finansiāliem ieguldījumiem, tāpēc tā tiek veidota kā liels projekts, jāizstrādā tehniskie risinājumi un jāmeklē papildus finansējums," sacīja Pārstrauta.
Ar pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" organizācija gan vēl nav sākusi sarunas.
"Cilvēkam, kurš neredz iekāpšanu transportā, ir tāds pats stress kā pilotam, kuram ar pasažieru lidmašīnu jāveic ārkārtas nosēšanās. Lai šī stresa nebūtu, cilvēkiem ar redzes invaliditāti nepieciešams nodrošināt audiālo informāciju, kas sniegtu iespēju uzzināt un saprast pašiem, lai nav jāgaida, jāprasa, jābūt atkarīgiem no citu cilvēku garastāvokļa, vēlēšanās vai nevēlēšanās atbildēt," skaidroja Pārstrauta.
Vājredzīgiem cilvēkiem dažkārt ir grūti ne tikai sasaktīt sabiedriskā transporta numuru, bet arī saprast, kas piestājis pieturā, jo autobusi un trolejbusi pēc virsbūves ir ļoti līdzīgi. Interaktīvās preses konferences "Redzes invalīdu problēmu un risinājumu iekļaušana sabiedrības veidošanā Rīgas pilsētā" gaitā cilvēku ar redzes traucējumiem pārstāvji norādīja, ka pat iekāpšana pareizajā transportlīdzeklī vēl negarantē veiksmīgu nokļūšanu iecerētajā vietā, jo dažkārt pieturu nosaukumi salonā tiek atskaņoti nepareizā secībā.