Saeima turpina virzīt grozījumus Kriminālprocesa likumā, par kuriem profesionāļu vidū, maigi izsakoties, nav vienotas pozīcijas.
Tiesneši lēš, ka parlamentāriešu iecerētie grozījumi var ievest strupceļā ne vienu vien jau iztiesāšanā esošu, piemēram, televīzijas digitalizācijas, lietu. Arī likuma grozījumu kaislīgāko aizstāvju – Vienotības – koalīcijas partneri Nacionālajā apvienībā neoficiālās sarunās neslēpj, ka virzītie grozījumi nav ilgtspējīgi.
Strīdīgais, grozījumiem piedāvātais kriminālprocesa pants paredz – papildināt to ar procesuālajām tiesībām iztiesāšanā, ļaujot aizstāvim un prokuroram tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem.
Vienota redzējuma par šiem grozījumiem nav pat koalīcijas partneru vidū, jo neoficiālās sarunās netiek slēpta pārliecība, ka Vienotība, izbīdot šos grozījumus, pavisam drīz sapratīs, ka iešāvusi sev kājā, jo līdz ar tiem tiks liegta iespēja operatīvi iztiesāt ar tā dēvētājiem oligarhiem saistītās lietas. Piemēram, televīzijas digitalizācijas lietu, kas tiek saistīta ar vienu no tā dēvētajiem oligarhiem Andri Šķēli, vērtējošais Rīgas apgabaltiesas tienesis Juris Stukāns neslēpj, ka šie grozījumi viņa lietvedībā esošo krimināllietu var ievest strupceļā, jo šobrīd procesa dalībniekiem ir paredzētas tiesības pieprasīt jebkādu informāciju no jebkuriem avotiem, bet tiesai nav paredzēta iespēja noteikt laiku, kurā šī informācija būtu jāsaņem un jāpievieno lietai.
Tiesnesis neslēpj, ka šobrīd virzītajā likumprojektā saskata neierobežotas iespējas novilcināt lietu izskatīšanu. Kā piemēru, viņš min digitalizācijas lietu, kurā ir divdesmit apsūdzētie – ja par katru apsūdzēto prokurors vai advokāts pieprasīšot kaut kādu informāciju, tad lietas izskatīšanas termiņš kļūšot neprognozējams. Krimināltiesību pārzinātājs gan nenoliedz, ka iecerētie likuma grozījumi varētu dot arī pozitīvus augļus, taču viņš uzsver, ka likumprojekta grozījumu autori šobrīd nav aizdomājušies par pašu paveiktā sekām. Viņaprāt, ja līdz ar papildu iespēju paredzēšanu aizstāvjiem un apsūdzētājiem tiesai tiktu dota iespēja noteikt laiku, kurā pieprasītā informācija pievienojama lietai, tad krimināltiesībās būtu ieviests vērtīgs jauninājums. Pretējā gadījumā šī iecere krimināllietu tiesnešiem neesot pieņemama.
Jau vēstīts – Saeimas un juridisko aprindu kuluāros runā, ka šie grozījumi īpaši izstrādāti, lai bez šķēršļiem varētu papildināt Ventspils mēra Aivara Lemberga lietas, tādējādi palielinot viņa notiesāšanas iespējamību.
Viens no kaislīgākajiem likumprojekta aizstāvjiem Andrejs Judins (Vienotība) gan uzstāj, ka šādas runas neatbilst patiesajiem likumprojekta rosinātāju apsvērumiem. Likums arī līdz šim neiestājoties pret grozījumos paredzēto iespēju, taču tiesiskais regulējums par papildu pierādījumiem neesot precīzs un nedz prokuroram, nedz aizstāvim tieši nav paredzētas tiesības lietas iztiesāšanas laikā pieprasīt no trešajām personām informāciju un ziņas par faktiem, kuriem var būt nozīme konkrētajā kriminālprocesā, skaidro grozījumu autors, Saeimas Juridiskās komisijas loceklis A. Judins. Tādēļ, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un nodrošinātu iespēju aizstāvim un prokuroram iespēju iesniegt papildu pierādījumus tiesas izmeklēšanas laikā, Kriminālprocesa likumā esot jāparedz šīs tiesības.