Biedrība "Mūsu mantojums" šodien plkst.12 ar ziedu nolikšanu pie ģenerāļa-feldmaršala Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli pieminekļa Esplanādē pieminēs 200 gadus kopš Francijas imperatora Napoleona Bonaparta karagājiena uz Krieviju, pasākumam veltītajā preses konferencē pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētāja Jeļena Bačinska.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Bačinska un atbildīgais par pasākuma organizēšanu Latvijā Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs (SC), ziedu nolikšana ir iecerēta kā piemiņas, nevis kā politisks pasākums, tālab pie de Tolli pieminekļa neesot plānotas ne runas, ne mītiņi vai demonstrācijas.
Pasākuma rīkotāji prognozēja, ka tas varētu piesaistīt ap 30 līdz 50 apmeklētāju. Kā minēja Pankratovs, to vidū būs pārstāvji no Austrijas, Baltkrievijas, Francijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas vēstniecības, Andrejs Gončarovs no Igaunijas sabiedriskās organizācijas "Nakts patruļa", Aleksandrs Pilajevs no "Kustības flotes atbalstam Krievijā", Dmitrijs Linters no biedrības "Pasaule bez nacisma" un Krievijas Sabiedriskās palātas loceklis Georgijs Fedorovs.
Pasākuma rīkotāji apgalvoja, ka 200 gadus kopš Napoleona karagājiena uz Krieviju piemin visā Eiropā. Viņi piebilda, ka šajā pat dienā identiskas ziedu un vainagu nolikšanas ceremonijas iecerētas arī Smoļenskas apgabalā, Krasnaja ciemā, Sanktpēterburgā, Tartu un Igevastē, kur atrodas de Tolli kapa vieta. Tās veiks vēstures klubi, vēsturnieki un sabiedriskie un politiskie aktīvisti.
Bačinska pastāstīja, ka līdz gada beigām biedrība ir iecerējusi rīkot arī citus ar šo jubileju saistītus pasākumus, konkrētāk, izstādi un diskusijas. "Ir nepieciešams saglabāt atmiņas par tādiem ievērojamiem rīdziniekiem kā de Tolli arī mūsu paaudzei," sacīja "Mūsu mantojuma" valdes priekšsēdētāja.
De Tolli (1761-1818) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas ģenerālis feldmaršals, kurš 1812.gada martā kļuva par Pirmās Krievijas armijas komandieri cīņai pret Napoleonu. Pateicoties viņa ieteiktajai taktikai, Krievijai izdevās Napoleonu uzvarēt. Piemineklis karavadonim Rīgā tika atklāts 1913.gadā. Savukārt 1915.gadā to novāca. Ilgus gadus tā vietā stāvēja tukšs postaments, bet 2001.gadā pēc Jevgēnija Gomberga skandalozas iniciatīvas piemineklis tika atjaunots. 2002.gadā Rīgas dome atļāva uz pusgadu izlikt pieminekli publiskai apskatei un veikt rīdzinieku aptauju par tā tālāko likteni, un lielākā daļa rīdzinieku pieminekļa atjaunošanu atbalstīja. De Tolli piemineklis atrodas Esplanādē, Elizabetes ielas un Brīvības ielas stūrī.