Būtiskas liecības aizstāvībai t.s. Lemberga prāvā sniedza bijušais rūpniecības un enerģētikas ministrs Aivars Millers, norādot, ka Ventspils mēram Aivaram Lembergam nav bijusi teikšana par naftas un naftas produktu pārkraušanas tarifu atlaidēm.
Turpretī liela teikšana par tarifu atlaidēm ir bijusi par cietušo šajā lietā atzītajam Valentīnam Kokalim, kurš pats savulaik liecināja, ka bez tarifu atlaidēm nebija iespējams bizness nedz SIA Puses, nedz kādai citai naftas kompānijai.
A. Millers tiesā liecināja, ka Rūpniecības un enerģētikas ministrijai deviņdesmito gadu sākumā bija pakļauti visi valstij piederošie uzņēmumi, ieskaitot Ventspils naftu (VN). Redzamākās naftas un naftas produktu ekspeditorkompānijas bijušas Aināra Gulbja pārstāvētā SWH un Vladimira Komogorceva, Jurija Šabašova un Sergeja Generalova (vēlāk uzspridzināts liftā) pārstāvētā LatWestEast.
A. Millers stāstīja, ka ap 1992. gadu aktualizējies jautājums par tarifu atlaidēm VN. Pēc Millera teiktā, atlaižu apmērs ticis noteikts līdz pat 20% no fiksētā pārkraušanas tarifa.
Prokurori no bijušā ministra centās izdabūt frāzes par A. Lemberga ietekmi uz lēmumiem par tarifu atlaižu apjomiem, uz ko A. Millers cieti atbildēja: «Cipari ar Lembergu vispār netika apspriesti.» Viņš arī norādīja, ka «Lembergs nekad nevienu jautājumu par atlaižu piešķiršanu nav apspriedis».
Pēc A. Millera teiktā, «SWH viena no pirmajām saņēma tarifa atlaides».
Tai laikā ar ierosinājumiem par tarifu atlaidēm pie ministra vērsušies arī SIA Puses pārstāvji Mamerts Vaivads un Uldis Pumpurs, un «man nebija iemesla viņiem atteikt», atminējās A. Millers. Atlaižu apjoms noteikts atkarībā no kravas apjoma – jo lielāks kravas apjoms, jo lielāka atlaide. Ekspeditoram, kurš pretendējis uz atlaidēm, esot bijis jāvēršas VN, kura, balstoties uz noslēgtajiem līgumiem, izrēķinājusi atlaides apjomu, un tad sagatavotie dokumenti nonākuši Rūpniecības un enerģētikas ministrijas Juridiskajā daļā. Tur pārbaudīta dokumentu atbilstība likuma burtam un dots apstiprinājums atlaides piešķiršanai.
Bijušais ministrs V. Kokali atminējās kā VN juristu, «kurš piedalījās visu jautājumu sagatavošanā», ieskaitot lēmumus par tarifu atlaidēm. A. Millers atzina, ka «Kokalis spēja redakcionāli ietekmēt lēmumus».
Šīs liecības ļoti nepatīkamā gaismā nostāda prokurorus, kuri piešķīruši cietušā statusu V. Kokalim. Proti, kā jau Neatkarīgā rakstīja, SIA Puses 1993. gada pavasarī vispirms saņēma atlaides no ministrijas un tikai tad vispār tika nodibināta šī kompānija un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Tātad atlaides SIA Puses saņēma, nesasniedzot nekādu pārkraušanas apjomu – acīmredzot V. Kokalis dokumentus bija sakārtojis tā, ka ministram «nebija iemesla atteikt». Kā zināms, V. Kokalis apgalvo, ka bijis slēpts SIA Puses dibinātājs, tātad – atradies nepārprotamā interešu konfliktā. «Pušu bizness» V. Kokalim ļāvis nopelnīt daudzus miljonus, bet tagad izrādās, ka tā ir bijusi prasta blēdība.
Savukārt par otru cietušo šajā lietā – Aināru Gulbi – A. Millers tiesā atminējās, ka deviņdesmito gadu sākumā nevis A. Lembergs, bet gan «Gulbis tika uzskatīts par vienu no visbagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem». «Gulbis sevi Latvijā juta kā ļoti varenu,» liecināja A. Millers.
Deviņdesmito gadu sākumā A.Gulbis bija iecerējis nomāt no valsts VN par summu, kura bijusi krietni vien zemāka par VN gada peļņu. A. Millers uzsvēra, ka VN bijis viens no pašiem lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kura budžets pārsniedzis valsts gada budžetu. «Par Gulbja piedāvāto summu uzņēmumu nomā nevarēja dot. Tomēr Gulbim bija pārliecība, ka viņš šo uzņēmumu dabūs,» atminējās bijušais ministrs. Viņš
A. Gulbim iebildis, un tad, «nepanācis manu piekrišanu, viņš aizskrēja un aizcirta aiz sevis durvis», atcerējās A. Millers.
Tiesa liedza A. Lembergam iespējas noskaidrot, kāpēc A. Gulbis tik nepiedienīgi uzvedies ministra kabinetā. A. Millers tiesai skaidroja, ka ne tikai A. Gulbis, bet arī visa SWH grupa deviņdesmito gadu sākumā bijusi varenākā un ietekmīgākā biznesa grupa Latvijā. SWH grupā ietilpis A. Gulbis, advokāts Ainārs Platacis, jurists Aivars Borovkovs, «un bija vēl ceturtais cilvēks, kurš šobrīd vēl strādā valsts darbā», teica A. Millers un piebilda: «SWH bija ne tikai bagāta, bet arī ar lielu ietekmi politikā, tai ir lieli nopelni Latvijas ceļa dibināšanā.»
A. Millers ir viens no tiem lieciniekiem, kura pratināšanu pabeidza ne tikai apsūdzība, bet arī apsūdzētie un viņu aizstāvji.