Šogad iedzīvotāju skaita samazinājums Latvijā migrācijas dēļ būs daudz mazāks nekā pērn, savā blogā portālā "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Jūlija beigās publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par migrāciju rāda, ka Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējums migrācijas dēļ 2011.gadā bija aptuveni 2008.gada līmenī un daudz mazāks nekā 2009. un 2010.gadā.
"Šādu iznākumu mēs paredzējām jau 2011.gada decembrī, balstoties uz pasažieru plūsmas datiem Rīgas lidostā un ostā," raksta ekonomists. Viņš norāda, ka operatīvās migrācijas novērtēšanas metodes nav precīzas, piemēram, pasažieru plūsmas metode mēdz parādīt migrāciju vēlāk, nekā tā faktiski ir notikusi. Tomēr šīs metodes joprojām ir noderīgas, migrācijas tendences atspoguļojot daudz ātrāk par oficiālajiem datiem.
Pasažieru plūsmas metode iepriekšējo gadu migrācijas galvenās tendences raksturoja pietiekami labi, vērtē Latvijas Bankas ekonomists. Viņš norāda, ka diemžēl no 2012.gada CSP mainījusi pasažieru plūsmas uzskaites metodoloģiju Rīgas ostā, uzskaitot tranzītpasažierus tikai vienu reizi - iebraucot. Līdz tam uzskaite tika veikta gan iebraucot, gan izbraucot, līdz ar to tranzītpasažieru plūsmai nebija ietekmes uz izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpību. Tādējādi turpmāk operatīvajam migrācijas novērtējumam jāpamatojas uz Rīgas lidostas datiem.
Rīgas lidostas dati uzrāda arvien mazāku Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumu migrācijas dēļ. Šādu iznākumu diez vai būtiski ietekmē aviokompānijas "airBaltic" problēmas: pasažieru apgrozījums Rīgas lidostā šogad pirmajā pusgadā bija vien par 6% mazāks nekā pērn, kas nevar izskaidrot izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpības kritumu, kas sarukusi vairākas reizes, raksta Krasnopjorovs.
Viņš norāda, ka šīs metodes trūkums gan ir neuzskaitītā sauszemes pasažieru plūsma, jo attiecīgi dati nav pieejami. Tomēr, pat ja būtu novērojama gara autobusu karavāna, piemēram, ceļā uz Vāciju, tendence, visticamāk, būtiski nemainītos: migrācijas vilnis izsīkst, secina Latvijas Bankas ekonomists.
Par 2012.gada migrācijas tendencēm CSP informēs tikai pēc gada, tomēr operatīvie dati ļauj jau tagad paredzēt, ka šogad iedzīvotāju skaita samazinājums migrācijas dēļ būs vēl daudz, daudz mazāks nekā pērn, prognozē Krasnopjorovs.
Viņš norāda, ka sava loma šeit ir ne tikai emigrācijas samazinājumam, bet arī nelielam imigrācijas pieaugumam, kas, visticamāk, atspoguļo galvenokārt Latvijas emigrantu atgriešanos.
Kā ziņots, CSP dati rāda, ka pagājušajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 23 127 cilvēkiem. 30 380 personas 2011.gadā izbrauca no Latvijas uz citu valsti nolūkā uzturēties tur pastāvīgi vai vienu gadu un ilgāk, bet 7253 personas ieradās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi.
No kopējā emigrantu skaitā 82,8% jeb 25 159 personas bija darbspējas vecumā. Satraucošs ir fakts, ka no Latvijas aizbraukuši 4018 bērni vecumā līdz 14 gadiem, kā arī 75,5% no emigrējušām sievietēm bija vecumā no 15 līdz 49 gadiem, atzīmē CSP. 1203 pērn aizbraukušo bija sasnieguši vai pārsnieguši 62 gadu vecumu.
CSP sarēķinājusi, ka laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 1.janvārim Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 340 000. Migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 211 400 cilvēkiem un par 128 600 cilvēkiem - negatīvā dabiskā pieauguma dēļ.
Visstraujākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija vērojams 2009. un 2010.gadā, kad iedzīvotāju skaits samazinājās attiecīgi par 1,9% un 2,1%. Šajos divos gados migrācijas un negatīvā dabiskā pieauguma rezultātā Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 84 400. Salīdzinājumam - pēc tautas skaitīšanas datiem trešajā lielākajā Latvijas pilsētā Liepājā bija 76 600 iedzīvotāju.