Nav pierādījumu, ka Rīgas 499 gadus vecais zīmols tiešām bija egle

© Rīgas Tūrisma attīstības birojs

To, ka Rīgas Rātslaukumā 1510. gadā tiešām atradusies Ziemassvētku eglīte, neapstiprina neviens dokumentārs pierādījums. Vienīgi Melngalvju šrāgas sniedz informāciju par 1510. gada ziemas tradīcijām un atsaucas uz agrāku šādu notikumu 1476. gadā. Tajās minēts, ka kāds koks tolaik ir pušķots, taču nav zināms, ne kas tas par koku bijis, ne kā tas dekorēts.

Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Bertolts Fliks uzskata, ka "Ziemassvētku eglītes stāsts ir pat senāks nekā stāsts par Santaklausu, kuru 19. gadsimta sākumā izdomāja kāda reklāmas aģentūra Amerikā, un vēlāk kāds vēl gudrāks cilvēks izdomāja, ka Santaklauss ir nācis no Somijas. Tomēr līdz šim pietiekami nav ticis popularizēts fakts, ka pirmā Ziemassvētku eglīte uzstādīta Rīgā 1510. gadā".

Tieši ar šādu ideju – septiņās valstīs popularizēt Rīgu kā tūrisma galamērķi – šonedēļ klajā nācis RTAB. Viens no aicinājumiem tūristiem ir atcerēties šo 499 gadus seno notikumu un Ziemassvētkus un Jaungadu nosvinēt tieši Latvijas galvaspilsētā.

Kā Neatkarīgajai pastāstīja Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja pārstāve Ingrīda Lukašēviča, nav neviena dokumenta, kas apstiprinātu šo faktu, taču zina stāstīt, ka šīs idejas autori ir meklējami Melngalvju namā. Savulaik, kad Melngalvju namu vadīja mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, pēc Amerikas latviešu ierosinājuma, Rīgas centrā uzlikta plāksne, kas apstiprina šo faktu.

Kultūras vēstures un enciklopēdiju liecības vēsta, ka līdzīgi notikumi ir meklējami Nirnbergā Vācijā ap 1403. gadu. Vēsturiska informācija par tradicionālo Ziemassvētku koku ir kopš 1476. gada.

Domai, ka pirmais rotātais Ziemassvētku kociņš bijis Rīgā, nepiekrīt Melngalvju nama izpilddirektora pienākumu izpildītāja un vietniece vēstures un kultūras jautājumos Māra Siliņa. "Melngalvju šrāgas sniedz informāciju par 1510. gada ziemas tradīcijām un atsaucas uz agrāku šādu notikumu 1476. gadā. Tur nekas nav teikts, ka būtu pušķota egle. Varbūt tas bijis pavisam kāds cits koks, ko tolaik varēja saistīt ar pagāniskām tradīcijām," uzsver M. Siliņa.

Jautājums par to, kur meklējama eglīšu dekorēšana, allaž aktualizējas ap Ziemassvētkiem. Iespējams, šis stāsts piesaistīs tūristu tūkstošus no tuvējām kaimiņvalstīm. Vienīgi paliek jautājums – vai Rīga spēs nodrošināt tūristiem interesantus stāstus un pat tik pašsaprotamu lietu kā suvenīri, kuri pagaidām ir pieejami ļoti niecīgā skaitā.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais