Šajā gadā, iespējams, spridzinot demontēs Gaiziņkalna skatu torni
Vēl šajā gadā Gaiziņkalnā, kas ir augstākais reljefa punkts Latvijā un sasniedz 311,5 metru augstumu virs jūras līmeņa, spridzinot varētu tikt nojaukts padomju gados uzceltais skatu tornis, kas jau daudzus gadus ir avārijas stāvoklī un apmeklētājiem ir slēgts.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, pašvaldībai ir izdevies noslēgt nomas līgumu ar kalna īpašniekiem. Tas nozīmē, ka tagad pašvaldība var sākt kārtot formalitātes un plānot Gaiziņkalna virsotnes labiekārtošanu, kā arī risināt situāciju ar brūkošo skatu torni.
Pašvaldības mērķis, pārņemot kalna apsaimniekošanu, ir savest un uzturēt to kārtībā, jo, lai arī uz kalnu neved asfaltēti autoceļi, tūristu plūsma, kas dodas kalnu apskatīt, ir liela.
Jau šogad pašvaldība izsludinās iepirkumu un plāno demontēt veco skatu torni. Iespējams, demontāžas darbos tiks iesaistīti arī Aizsardzības ministrijas speciālisti un Ceļapīters lēš, ka šis varētu būt otrs lielākais tornis pēc Skrundas radiolokatora, ko paredzēts demontēt spridzinot.
Vispirms kalna virsotne vizuāli tiks sakārtota un veco torni paredzēts demontēt. Tālāk noritēs darbs pie citiem labiekārtošanas darbiem un jauna torņa būvniecības.
Pašreizējais tornis, kurš nekad tā arī nav ticis pabeigts, celts pagājušā gadsimta 80.gadu otrajā pusē. Būvniecības gaitā pietrūka līdzekļu, tādēļ tornis palika nepabeigts. Turklāt darbu gaitā tika konstatēts, ka skatu torņa pamati ir nepareizi izbūvēti, tādēļ celtne nebija droša. Šī iemesla dēļ arī nevienu vecā torņa daļu nav iespējams izmantot jaunā būvniecības laikā un tas jānojauc pilnībā.
Projektu par jauna torņa būvniecību Madonas novada pašvaldība plāno realizēt kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Torņa atjaunošanai plānots piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondus.
Jau 2004.gadā bija izsludināts Gaiziņkalna skatu torņa ideju konkurss, toreiz tika noskaidrots arī uzvarētājs, bet darbi neturpinājās. Kā stāsta Ceļapīters, tā bija toreizējās kalna īpašnieces iniciatīva, bet līdzekļu trūkuma dēļ darbi apstājās.
Ilgāku laiku pašvaldība cerējusi uz kalna īpašnieku aktivitāti tā sakārtošanā. Redzot, kāds stāvoklis ir Gaiziņkalnā un apkārtnē, nolemts iesaistīties, lai nozīmīgo tūrisma objektu sakārtotu.
Sarunas ar kalna īpašniekiem par Gaiziņkalna nomas līgumu sākušās jau šajā ziemā. Kā pastāstīja Ceļapīters, pašvaldība kalna 2,5 hektārus nomā par simbolisku maksu – vienu latu gadā. Plānots, ka lielākie pašvaldības līdzekļi būs jāiegulda, lai sākotnēji kalnu sakārtotu un veco torni demontētu. Izmaksas būs zināmas, kad noslēgsies iepirkumu procedūras.